![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man to galīgi nesaprast, bet patversmes savā starpā baigi kašķējas. es tomēr esmu ar tiem, kas saka, ka nav jāglābj trīskājaini zirgi (kaut man pašai ir akls kaķis no ielas)
es nezinu, bet nedomāju, ka dajebkurai patversmei ir suņiem apsildāmi būri, tam reāli nevar būt līdzekļi.
skaidrs, ka patversmēs visbiežāk nonāk dzīvnieki, kuru saimniekiem ir ļoti elastīga izpratne par atbildību, bet laikam, ja tā ir pirmā reize, tad dzīvnieku atdot, ja piesakās saimnieks, tā, ka ar to nogaidīšanas periodu ir kā ir.
vai puiku, vai meiteni - ar māsas suni saradināšanu labāk lēni un piesardzīgi, a ja nu
ja globāli, tad galvenais ir rēķināties ar veterinārmedicīnas izmaksām, jo to galīgi nezini, kas tur par gēniem, kas par dzīves pieredzi. takšveidīgajiem var būt problēmas ar muguru - tā, ka ir sūdi, naktī rauj uz operāciju, mēnešiem rehabilitācija, varbūt jākabina ratiņi. var būt epilepsijas, redzes problēmas - tas viss ir kā zīlēt tējas biezumos.
VAR paveikties.
bet ir jārēķinās ar to, kā ir, ja nepaveicas - emocionāli, finansiāli un laika ziņā - ja vajag specifisku klātsēdēšanu.
mana vecā kaza tagad šajos mīnusos gandrīz nevar iziet pačurāt, jo no gūžām uz leju nav muskuļu un viss sastingst tā, ka pēc pāris minūtēm ārā nevar uzkāpt 3 pakāpienus uz māju.
korgijam kopš sterilizācijas ir urīna nesaturēšana, kas īsti neregulējas ne ar kādām zālēm. ir viss labi ilgi, te pēkšņi pamostas peļķītē. (veciem suņiem tā vispār esot tipiska lieta).
man jau puikas nepatīk per se. besī tā visa apmīšana. šodien viens apmīza manu borderkucēnu, jo "tā ir mana beibe".
rīt sola mazāk mīnusus, ja Tu gribi vēl demotivējošus iemeslus, varu rītvakar piebraukt uz tiem kapiem
es nezinu, bet nedomāju, ka dajebkurai patversmei ir suņiem apsildāmi būri, tam reāli nevar būt līdzekļi.
skaidrs, ka patversmēs visbiežāk nonāk dzīvnieki, kuru saimniekiem ir ļoti elastīga izpratne par atbildību, bet laikam, ja tā ir pirmā reize, tad dzīvnieku atdot, ja piesakās saimnieks, tā, ka ar to nogaidīšanas periodu ir kā ir.
vai puiku, vai meiteni - ar māsas suni saradināšanu labāk lēni un piesardzīgi, a ja nu
ja globāli, tad galvenais ir rēķināties ar veterinārmedicīnas izmaksām, jo to galīgi nezini, kas tur par gēniem, kas par dzīves pieredzi. takšveidīgajiem var būt problēmas ar muguru - tā, ka ir sūdi, naktī rauj uz operāciju, mēnešiem rehabilitācija, varbūt jākabina ratiņi. var būt epilepsijas, redzes problēmas - tas viss ir kā zīlēt tējas biezumos.
VAR paveikties.
bet ir jārēķinās ar to, kā ir, ja nepaveicas - emocionāli, finansiāli un laika ziņā - ja vajag specifisku klātsēdēšanu.
mana vecā kaza tagad šajos mīnusos gandrīz nevar iziet pačurāt, jo no gūžām uz leju nav muskuļu un viss sastingst tā, ka pēc pāris minūtēm ārā nevar uzkāpt 3 pakāpienus uz māju.
korgijam kopš sterilizācijas ir urīna nesaturēšana, kas īsti neregulējas ne ar kādām zālēm. ir viss labi ilgi, te pēkšņi pamostas peļķītē. (veciem suņiem tā vispār esot tipiska lieta).
man jau puikas nepatīk per se. besī tā visa apmīšana. šodien viens apmīza manu borderkucēnu, jo "tā ir mana beibe".
rīt sola mazāk mīnusus, ja Tu gribi vēl demotivējošus iemeslus, varu rītvakar piebraukt uz tiem kapiem