Božena Chodunska

es arī saņemšos, jājā, un nebūs tākā pēdīgā reizē, kad man uzdāvināja ilgi dīkto abonimentu uz to pašu kuslo jõgu, ko es to tanī pat dzimšansdienā arī pazaudēju, pieņēmu, teicu- paldies, paldies, vaikur jauki, un ta sākās svinēšana, un, kā tas bija kā tas nebija, ka kopš tās reizes es to aploksnīti vairs neredzēju, līdz, pēc pusgada, to, pavisam jau notecējušu termiņu, atradu nekur citur, kā ledusskapja dārzeņu nodalījumā. Baigā asprāte, ne:)