Božena Chodunska

Ja pameklē rakstos, tad tas ir viss, kas mums spīd turpmāko pusgadu.
Tas viss no tā, ka mēs bijām kļuvuši pārāk izvēlīgi, es nospriedu. Šis mums nebija pietiekami labs un tas. Nu taisni kā Baluns no Šveika, kurš nezināja vien, kā nu norīties.
Nekā mums tagad nebūs, ne koncertu, ne izrāžu, ne sporta.
Brīvdienās vasarasmājā vakarā uz tumsu ieštepselējām pagājušā gadsimta televizoru ar 5 programmām. Vienā rādīja sporta dejas, otrā attiecību drāmu, trešajā Rīgas un visas Latvijas Metropolītu. Neatceros, kas bija ceturtajā kanālā, bet pēdējā rādīja Ivo Fomina (!) pagājušās desmitgades vai pat divdesmitgades koncertu. Lai nu kā, Māksliniekam bija kļošenes.
Krustdēls skatījās, skatījās un pieklājīgi pavaicāja, vai mums patīk Ivo Fomins. Mēs sacījām, ka nē, bet piebildām, vēl pēc mēneša izolācijas jau pat varētu aiziet uz viņa koncertu, ja tas būtu vienīgais, ko rāda.
Vēl pēc pāris mēnešiem un dažām glāzēm jau arī uz Baltajiem Lāčiem varētu...