Božena Chodunska

Krāsa, ko nopirkām Vasarsmājas garāžiņas krāsošanai, izrādījās dzeltenāka, kā uz bundžiņas, domājams, ka labi sapasētu ar Mildas tēta labo laivu krāsu.
Vakar es par to vaimanāju pilnā balsī (Vajadzēja pirkt pelēko. Pelēko.), šodien sāku pierast.
Garāžiņa tagad būs pretrunā ar Satversmes preambulu. Ja jums pagalam tuva latviskā dzīves(d)ziņa un mīļš tikai tas, kas pelēks un brūns, labāk ciemos nebrauciet. Šeit viss ir visdzeltenākajā atraitnīšu dzeltenumā, pa gabalu var redzēt, ka esam ukraiņi vai vismaz poļi.