Božena Chodunska

Vienā dāmu romānā galvenā romāna varone par sevi sacīja, ka nelīdzinoties romānu varonēm, kuras raudot izskatoties tik daiļas. Es arī neizskatos neko daiļa. (Man deguns tūlītiņās kļūst sarkans.) Es romānu varonēm nelīdzinos arī citā ziņā. Ja normālā romānā normālai romāna varonei ceļā pārplīst riepa, tad viņa noteikti satiek Vīrieti Visam Mūžam, vai atkalīt, ja normālā romāna varone nokavē vilcienu un vēl taksi, tad tikai tālabad, lai nokavētu arī Titāniku, vai taisni otrādi, ja romāna galvenā varone nokavē vilcienu, tad tikai tāpēc, lai tumsā viņai uzbruktu romāna galvenais ļaunulis, vai arī viņa satiek kādu guru vai viedo Gendalfu vai kādu elfu ķoniņu.
Es jums pateikšu – manā dzīvē tā nav! Ja man ceļā kaut kas saplīst, vai es kaut ko nokavēju, es nesatieku Vīrieti Visam Mūžam, es nesatieku pat Vīrieti Tuvākajiem 2 Gadiem, par laimi arī galvenie ļaunuļi neuzbrūk, staigā cik gribi pa tumšām takām, gendalfus un elfus nesatieku un es nezinu, cik tieši Titānikus vai Estonijas es esmu nokavējusi. Jānubet, tātad man dzīvē Staņislavska bise pilnīgi mierīgi var karāties pie sienas gadiem, un nokavēšanas gadījumā es būšu vienkārši nokavējusi. Zīmīgi atgadījumi, kuras būtu tā vai citādi liktenīgas jebkurai normālai romāna varonei man paliek pie sienas karājošos bišu ( bisu?) statusā. Mīļo Siīrupiņ, vai ar mani viss kārtībā?