Božena Chodunska

Šodien grābu lapas. Trīsarpus jopcik stundas. Lai arī lapu grābšana ir skaista un meditatīva nodarbe, un kļavas ir skaisti un dekoratīvi koki, kas brīnišķīgi iederas ainavā, uzdomāju, ka nākamajām paaudzēm gribētu labāk atstāt lapegles.
Jā, tā vecvecmāmiņa Božena gan bija prātīga, sacīs mana mazmazmeitiņa, gandarīti noraugoties izcilajās lapeglēs, uz kuru fona kaimiņi grābsta savas kļavas.
Kļava vispār atrodas kaimiņu onkas grābājamajā daļā, bet viņš atzīst tikai vīriešu darbus un lapas negrābsta, pie tam valdošais vējš tik un tā lapas iedzenā pie mums.
Uz dažām ābelēm es arī jau pašķībi skatos, bet tas pāries līdz pavasarim.
Bet tās lapegles man neiziet no prāta.