Božena Chodunska

Ziņoju, ka ir tumšs, un koki izskatās, kā izgriezti no melna aplikāciju papīra (to es neizdomāju, tāds salīdzinājums bija grāmatā par Karlsonu, un tas tiešām tā izskatās), ir uzlēcis Mēness un tas Arstarulsmiruss, nē, Arcturus (tā ir spožā zvaigzne, kas taisni tur augšā un pa labi stūrī) ir silti, nu apmēram tā, kā man gribējās, lai ir jūlijā.
Sēžu terasē, dzeru ledusskapī atrasto vīnu. Lasu Cibu. Rej suns. Upē pēķšķ pīle. Var dzirdēt fūres uz šosejas un tālu lidmašīnu.
Varbūt šitā jau ir tā laime, varbūt man citas nemaz nevajag, lai gan es labprāt šādā laimē dalītos, es nemaz negribu to visu tikai sev, bet Ruksītis ir aizbraucis uz Rīgu, un te nu es esmu.
Un varbūt ap zvaigzni vārdā Arkturus riņķo kāda maza planētele, un uz tās kaut kādā terasē sēž citplanētiešpersona, dzer savu vietējo brūvējumu un skatās debesīs, jo!