![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar, atgriežoties no Mazpilsētas, saņēmu dienesta uzdevumu nopirkt, atvainojiet, paketes. Tā nu bez divdesmit desmitos nolēmu iekāpt vietējā, ne visai tīrajā mazlielveikalā ar dīvaino personālu un savādo piedāvājumu. Tur plauktos vienuviet ir tādas mantiņas, ka nenopriecāties. Vari stāvēt un aplūkot silikona pīrāgu ieziešanas otiņas, sakņurīves, ekoloģiskās kukurūzas galetes, krievu kosmētiku (no ekoloģiskām saimniecībām, vecmāmiņa Nastja vākusi rītausmā tās drogas) par eur 1.95, kaķu barību, tīrāmos līdzekļus, brieža gaļas desas un garu alkohola plauktu un just, kā mirkļi rindojas mūžībā.
Neko lielu nedomājot sametu groziņā 3 pakas higiēnisko pakešu dažādiem dvēseles noskaņojumiem, sviestu, tomātus, kā arī kolekcijas lepnumu - divas rozā (!) boksertipa sieviešu apakšbikses ar ieaustām sirsniņām par 0.79 eur, lai pakaitinātu savas jaunkundzes, bet būtībā produkts brīnišķīgs savā stulbumā un stereotipos, atsauc atmiņā pantalonus, kādus vienīgos mana omīte atzina par labiem, un ir noderīgs Grūtajās dienās, jo piežmiedz tevi visur. Pie tam ķīniešu mērvienības Eiropā pazīst tikai XL, tā kā nav te ko lepoties ar saviem parametriem.
Kad groziņš jau bija nokomplektēts, pamanīju, ka darbībā ir tikai viena kase, bet rinda stiepjas līdz pat saldētajiem produktiem.
Ha, es nedomāju atteikties no savām paketēm, un iemetu groziņā arī kafijas paku.
Rindā pa tam lāgam bija sabriedusi revolucionāra situācija, tika solīts sūdzēties, veikala vadība tika aicināta demisionēt, jo kļuva skaidrs, ka visi nepagūs iegādāties savu alkoholu. Taisnības labad jāsaka, ka pusei rindas grozos bija sviesti, pieni un cīsiņi, un arī alkoholu lielākoties pārstāvēja pāris aliņi uz nakti, nevis stiprās frakcijas.
Kasiere strādāja tik lēni, ka ar viņu lepotos jebkurš lēnā dzīvesveida popularizētājs. Kopumā viņas kustības atsauca atmiņā divpirkstu sliņķu barošanās īpatnības.
Es par savām apakšbiksiņām norēķinājos tieši pl.21.55, lepni paziņoju, ka maisiņš nevajag, un ar izpildīta pienākuma apziņu atstāju veikalu, bet aiz manis palika nepiepildītu vēlmju jūra.
Neko lielu nedomājot sametu groziņā 3 pakas higiēnisko pakešu dažādiem dvēseles noskaņojumiem, sviestu, tomātus, kā arī kolekcijas lepnumu - divas rozā (!) boksertipa sieviešu apakšbikses ar ieaustām sirsniņām par 0.79 eur, lai pakaitinātu savas jaunkundzes, bet būtībā produkts brīnišķīgs savā stulbumā un stereotipos, atsauc atmiņā pantalonus, kādus vienīgos mana omīte atzina par labiem, un ir noderīgs Grūtajās dienās, jo piežmiedz tevi visur. Pie tam ķīniešu mērvienības Eiropā pazīst tikai XL, tā kā nav te ko lepoties ar saviem parametriem.
Kad groziņš jau bija nokomplektēts, pamanīju, ka darbībā ir tikai viena kase, bet rinda stiepjas līdz pat saldētajiem produktiem.
Ha, es nedomāju atteikties no savām paketēm, un iemetu groziņā arī kafijas paku.
Rindā pa tam lāgam bija sabriedusi revolucionāra situācija, tika solīts sūdzēties, veikala vadība tika aicināta demisionēt, jo kļuva skaidrs, ka visi nepagūs iegādāties savu alkoholu. Taisnības labad jāsaka, ka pusei rindas grozos bija sviesti, pieni un cīsiņi, un arī alkoholu lielākoties pārstāvēja pāris aliņi uz nakti, nevis stiprās frakcijas.
Kasiere strādāja tik lēni, ka ar viņu lepotos jebkurš lēnā dzīvesveida popularizētājs. Kopumā viņas kustības atsauca atmiņā divpirkstu sliņķu barošanās īpatnības.
Es par savām apakšbiksiņām norēķinājos tieši pl.21.55, lepni paziņoju, ka maisiņš nevajag, un ar izpildīta pienākuma apziņu atstāju veikalu, bet aiz manis palika nepiepildītu vēlmju jūra.