![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
12. klasei jālasa kaut kas no jaunākās latviešu literatūras, un tad nu Līze bija aizgājusi uz bibliotēku un palūgusi kaut ko, kas nav par karu un ciešanām, un būtu interesanti. Viņai par izbrīnu bibliotekāre atnesusi krietnu kaudzīti. Nu vairākas grāmatas tā kā. Bija pat no kā izvēlēties.
Vakarā es noklausījos Līžas monologu par latviešu literatūras sadomazohistisko dabu un ciešanu kultu tajā, jo visām grāmatām aizmugurē esot rakstīts apmēram ...ir 1945.gads...,...ir bads... vai arī par citām ciešanām. Tad nu palūgusi bibliotekāri palīgā un sekmīgi.
Izvēlējās visplānāko, tā viņai patīk, un pat nav Vilis Lācītis.
Manām meitām vispār nepiemīt lasīšanas tikums, kas ir bezgalīgu zobgalību objekts, sākot ar lasītprasmes apšaubīšanu un Jaunkundzes bibliotēku, kas noteikti sastāv no abām grāmatām. Tāpēc ikviens atvērts iespieddarbs ir liels solis cilvēcei un augsti godājama komforta zonas paplašināšana.
Nu, em.. un mūsu mazās dzimtenes proza kopumā tomēr varbūt ir kādu strēķi ciešanpilnāka kā vairums citu jau no Apsīšu Jēkaba laikiem, bet es neesmu pētījusi Mjanmas etnisko minoritāšu literāro veikumu, piemēram.
Vakarā es noklausījos Līžas monologu par latviešu literatūras sadomazohistisko dabu un ciešanu kultu tajā, jo visām grāmatām aizmugurē esot rakstīts apmēram ...ir 1945.gads...,...ir bads... vai arī par citām ciešanām. Tad nu palūgusi bibliotekāri palīgā un sekmīgi.
Izvēlējās visplānāko, tā viņai patīk, un pat nav Vilis Lācītis.
Manām meitām vispār nepiemīt lasīšanas tikums, kas ir bezgalīgu zobgalību objekts, sākot ar lasītprasmes apšaubīšanu un Jaunkundzes bibliotēku, kas noteikti sastāv no abām grāmatām. Tāpēc ikviens atvērts iespieddarbs ir liels solis cilvēcei un augsti godājama komforta zonas paplašināšana.
Nu, em.. un mūsu mazās dzimtenes proza kopumā tomēr varbūt ir kādu strēķi ciešanpilnāka kā vairums citu jau no Apsīšu Jēkaba laikiem, bet es neesmu pētījusi Mjanmas etnisko minoritāšu literāro veikumu, piemēram.