Božena Chodunska

Pēc vakardienas darbiem varu kā Skārleta paskaidrot, ka viss tikai tādēļ, ka aizvakar izjāju bez cimdiem.
Patiesībā es grābu lapas un tuvplānā iepzinu uzparikti, ko sauc par ūdenssūkņa spiedienkatla zeķi.
Vasarnīca ir kaut kas tāds, kur jūs trīs mēnešus gadā dzīvojat, bet kādus deviņus mēnēšus kopumā visādi ņematies un čikājaties, lai tos trīs tur varētu dzīvot.
Pie logu aizslēģošanas skrūvju kastē atradu pavasarī rūpīgi sapakotas skrūves ar brīdinošiem uzrakstiem „Ārdurvīm pa labi. Sarežģīti. Grūti”. Jāpiezīmē, ka papus, kas ir mājas autors, radījis diezgan komplicētu sistēmu itin visam, kas prasa sīkāku dokumentēšanu, vai gan citādi es pie vienām skrūvēm būtu pierakstījusi: „Ārdurvis. Bija baigā pišanās”.
Kā īpašu žanra pērli jāpiemin faktu, ka vienu no dēļiem, ar ko nostiprina logu vairogus, atrast neizdevās. Papus sazvanīts atcerējās, ka vienreiz tādu brusu viņam esot nospēruši puikas makšķernieki, lai pārmestu pāri bebrugrāvim. Līdz grāvim aizgāju, un brusa tur patiešām bija, gluži kā mūsējā, tikai bez skrūvju caurumiem.