Božena Chodunska

Nervozi pīpējot (tas ir teiciens smukumam, dakter, es joprojām nesmēķēju pat vīnogu lapas) nodedzināju nelielu kaudzīti zaru. Un visādu sakaltušu augu izcelsmes drazu. Dūmi cēlās un krita pār tumstošajiem dārziem, un es jau sacerēju runu, ko teikšu muņiku policistam, kuru droši vien atkal izsauks tie maitasgabaliņi pāri upei, kuri, cerams, savas lapas rātni un nevienu netraucējot sabāž sev pakaļā.
Policista kungs, es grilēju lasi vakariņām! Nezināju,ka tas aizliegts!
Jaunais cilvēk, manā jaunībā drīkstēja dedzināt lapas!
Dēliņ, es tikai kūpināju smēķi, nevar būt, ka tas kādu traucē.
Tā kā pagaidām neviens nav atbraucis, izklaidēšos ekonomiski. Alus un mūzika no jūtūbes.