Kad sensenos laikos es un Manu Meitu Tēvs vēl bijām jauni, skaisti un viens otram patikām, mēs izdzerstījāmies pa visiem toreizējiem Rīgas krogiem, cik nu viņu bija, un es allaž raudzīju maksāt par katriem otrajiem dzērieniem. Vienus viņš, nākamos es. Kaut kā sanāca pēc gadiem atcerēties šo Saldējuma un Kino periodu, un MMT bija pilnīgi pārliecināts, ka vienmēr man izmaksājis. :)
zetinja
ahh.. nu mums viss cieti. Atsevišķs konts, kur ikmēnesi katrs ieskaita konkrētu summu, kas ir saimniecības izdevumiem. A par personiskām iegribām atbild katrs pats ar savu maku. Tur veselā saprātā nav iespējams pagriezt tā, ka kāds kādu uzturētu.dzeina
kurš te veselo saprātu pieminēja :D