Božena Chodunska

Kamēr es mocoties ar pneimoniju spļāvu asini un mani kratīja kratekļi un drebināja drebekļi, mana priekšniecība no Dieva žēlastības aizmuguriski iecēluse mani par vadītāju nezināma liederīguma projekta ieviešanai iekš to Baltijs jūr's šito krast un vēl paspējuši valdītē apstiprināt. Kad es pēcāk eimu pie priekšnieka un esmu drusku tā kā mazliet asiņaina, laižu dūmus un uguni, sak' - kā tad tā, viņš saka "Piedod, tā sanāca!" Uz ko es atkal atbildu, "Tā jau jūs visi pēcāk sakāt." Iespējams, ka mani drīz ierindos indīgo rāpuļu klasē, bet mandomāt cara tētiņam jāzina par tautas ciešanām. Nu neko. Kurtudirsā liksies. Būs vien jādara. Iedzeršu vēl 100 gramus balzama ar karsto sulu, nodziedāšu Traviatas āriju, sagaidīšu mūzu atlidojam un sākšu sacerēt skaistu vēstuli fāterlandes partneriem Štolca kungam un Mozeles kundzei (vārdi mainīti).