Božena Chodunska

Jūs jau zināt dakter, ka es esmu apolitiska kā putu polistirols un paranoidāla kā parabola, tāpēc, ja drīkst, es drusku paklaigāšu par to, kas man krīt uz nerviem un jūs mani pamierināsiet, labi? Nu tad tā, man rīt uz nerviem Ušakovs visur. Un vēl tā kundzīte, kura uz mikroautobusiem sola lētāku desu. ir arī citas lietas, jūs jau zināt, kā ir, pilnmēness un PīeMeS un es. Bet šoreiz tikai par šo.
Un tad vēl, man ir paranoidālas fantāzijas. Es jau saprotu, ka tas būs bezgaumīgi, bet jūs pats teicāt, ka jāstāsta visu. Jā, jā, dažas manas fantāzijas jau jums īpaši patika, tā kā nav ko te atgaiņāties. Nu lūk, dakterīt, es dzēru kafiju kopā ar cilvēkiem, Kuri Zina. Un viens Noslēpumu Zinātājs stāstija stāstu, kā viens pazīstams eks un next to be politiķis dzēris šņabi kopā ar bijušajiem čekistiem (bet kā sacīja klasiķis, bijušo čekistu nav) un jautājis, kā tad tur ir, kā mēs te tālāk dzīvosim, un bijušais Tas Tur attraucis, ka nekas traks jau nebūšot, nekādu zaļo vīriņu, mēs paši ievēlēsim prokremlisku valdību un aizsoļoim atpakaļ, no kurines nākuši aļa demokrātiskā ceļā. Šīs būšot pēdējās jūsu demokrātiskās vēlēšanas, lūk, tā sacīja bijušais Tas Tur un uzkoda ar gurķīti. Es jau, dakter, cieši gribu ticēt, ka tā ir urbānā leģenda, bet kaut kā šķērmi kļuva. Lūk, tagad jūs varat sacīt, ka tas man ir kāds tur dzemdes trakums un trakojoša Dieviete manī, pareiz?