Božena Chodunska

Šodien Mēness ir kaut kur Āzī vaineko, es jau pamodos visa stervoza un depresīva, un pret vakaru viss kļuva tikai sliktāk un sliktāk, jo nogurums arī atvilkās un vēl skumjums pārpasaulīgs un bēdīgums, ak netramdiet mani rudenī, parammm.
Es arī nokavēju frizētavu, jo kaut kas nebija pareizi pierakstīts vai nu manos mazajos kurmjādas bloknotiņos vai nu viņējos, bet varbūt labi vien bija, citādi, kas zina, es būtu izskrējusi no cirptuves raudādama ar pusapgrieztu galvas mataino daļu. Tāpat es domāju, ka šīs dienas nobeigums ir pelnījis, lai to pavadītu zem segas, ja ne gluži ar galvu, tad ar kājām gan, un ar kaut ko lielu un gaišu rokā, piemēram alu.