![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakarnakt es mēģināju atkaliebraukt Oma likumā un atcerēties, kā tur vajadzēja saslēgt ķēdi ar lampiņām virknē vai paralēli. (Tālāk gari un uzbrūkoši par izglītību.)
Pateicoties nozares ekspertiem (cīņā tika iesaistīts Manu Meitu Tēvs) man bija mazi mazītiņi panākumi, es pat atcerējos vārdu Rezistors (starp citu, jauks vārds Jūsu iedomu sunītim, mīļo Garkājtētiņ!).
Tēvzemes Izglītības sistēma kopā ar Rīgas Bedres vidusskolu (tā viņu mīļi sauc tās iemītnieki) tura rūpestu, lai 9. klases skolēna vecāki nezaudētu savas garamantas, pēc garas un saspringtas darba dienas konsultējot savas atvasītes dažāda profila priekšmetos, šoreiz pārmaiņas pēc fizikās.
(Ja jūs man tagad teiksiet, ka vajag tak visam ļaut ripot savu gaitu, mīļo Garkājtētiņ, es jums atkal pateikšu, ka tūlīt iešu nahuj un ļoti lūgšu jūs man sekot! Redziet, pārgudreli, kaut kā jau skolniekam tā 9. klase ir jābeidz, lai viņš varētu sekmīgi iestāties jebkur citur, un, kas vēl svarīgāk, kaut kā jau viņam vielas minimums izdzīvošanai savvaļās ir jāapgūst, tai skaitā par vadītāju pretestību un, ja 7-8 mācību stundas dienā un n-konsultācijas nedēļā ir par maz, lai vispārizglītojošās skolas skolnieks ar to tiktu galā, atliek guvernante. Vai arī tu pats vari ķerties pie grāmatām, mīļo vecāk!).
Vienvārdsakot, es esmu riktīgi dusmīga. Pārāk jau nu bieži un daudz tiek atstāts apgūšanai patstāvīgi mājās. Varbūt lētāk vispār ir mācīties mājās? Es tak varētu sagaidīt, ka par nodokļu maksātāju naudu kaut kādu minimumu mans sīkais skolā apgūs, un man mājās nevajadzēs domāt par Omiem? Tas viss izpildoties apstāklim, ka sīkais nav neapzinīgs, kas skolā neko nepieraksta, un nav arī pavisam apdalīts intelektuāli.
Kaučkas tur reāli klibo, un es nesaprotu, kas. Mājās viņa pati mācās no visādiem mācību video (gan ķīmiju, gan matemātiku, gan visu ko citu), tie esot OK, varot labi saprast.
Izgājšreiz bioloģijā bija jāraksta referāts "Saaukstēšanās slimību ietekme uz dažādām orgānu sistēmām". Jāizmanto atslēgvārdi, starp tiem arī urīna nesaturēšana. (Tas būtu šķaudot?) Ņemot vērā kladēs un grāmatā pieejamo, viņiem nav zināšanu, lai tādu darbu uzrakstītu. Izmantojot i-netu viņi var sarakstīt tīras spekulācijas. Tā tie pH pielūdzēji rodas. Man tomēr liekas, ka vajadzētu pieturēties pie vecā labā principa: Dodam informāciju, mācam teoriju, rādām pielietojumu, pēcāk prasām atgriezenisko saiti un kreatīvus. Es pagaidām redzu maz informācijas, teorijas un prakses, daudz plikas pašmācības un kreatīvu.
Bez tam man liekas, ka 3 kontroldarbi vienā dienā ir par daudz.
Pusdivos naktī es nolēmu, ka Dārgajam Uzņēmumam es šodien būšu vajadzīga ar skaidru galvu, un aizgāju gulēt. Nezinu, kā skolnieks tika galā ar elektriskajām ķēdēm, vēsturi un matemātiku.
Pateicoties nozares ekspertiem (cīņā tika iesaistīts Manu Meitu Tēvs) man bija mazi mazītiņi panākumi, es pat atcerējos vārdu Rezistors (starp citu, jauks vārds Jūsu iedomu sunītim, mīļo Garkājtētiņ!).
Tēvzemes Izglītības sistēma kopā ar Rīgas Bedres vidusskolu (tā viņu mīļi sauc tās iemītnieki) tura rūpestu, lai 9. klases skolēna vecāki nezaudētu savas garamantas, pēc garas un saspringtas darba dienas konsultējot savas atvasītes dažāda profila priekšmetos, šoreiz pārmaiņas pēc fizikās.
(Ja jūs man tagad teiksiet, ka vajag tak visam ļaut ripot savu gaitu, mīļo Garkājtētiņ, es jums atkal pateikšu, ka tūlīt iešu nahuj un ļoti lūgšu jūs man sekot! Redziet, pārgudreli, kaut kā jau skolniekam tā 9. klase ir jābeidz, lai viņš varētu sekmīgi iestāties jebkur citur, un, kas vēl svarīgāk, kaut kā jau viņam vielas minimums izdzīvošanai savvaļās ir jāapgūst, tai skaitā par vadītāju pretestību un, ja 7-8 mācību stundas dienā un n-konsultācijas nedēļā ir par maz, lai vispārizglītojošās skolas skolnieks ar to tiktu galā, atliek guvernante. Vai arī tu pats vari ķerties pie grāmatām, mīļo vecāk!).
Vienvārdsakot, es esmu riktīgi dusmīga. Pārāk jau nu bieži un daudz tiek atstāts apgūšanai patstāvīgi mājās. Varbūt lētāk vispār ir mācīties mājās? Es tak varētu sagaidīt, ka par nodokļu maksātāju naudu kaut kādu minimumu mans sīkais skolā apgūs, un man mājās nevajadzēs domāt par Omiem? Tas viss izpildoties apstāklim, ka sīkais nav neapzinīgs, kas skolā neko nepieraksta, un nav arī pavisam apdalīts intelektuāli.
Kaučkas tur reāli klibo, un es nesaprotu, kas. Mājās viņa pati mācās no visādiem mācību video (gan ķīmiju, gan matemātiku, gan visu ko citu), tie esot OK, varot labi saprast.
Izgājšreiz bioloģijā bija jāraksta referāts "Saaukstēšanās slimību ietekme uz dažādām orgānu sistēmām". Jāizmanto atslēgvārdi, starp tiem arī urīna nesaturēšana. (Tas būtu šķaudot?) Ņemot vērā kladēs un grāmatā pieejamo, viņiem nav zināšanu, lai tādu darbu uzrakstītu. Izmantojot i-netu viņi var sarakstīt tīras spekulācijas. Tā tie pH pielūdzēji rodas. Man tomēr liekas, ka vajadzētu pieturēties pie vecā labā principa: Dodam informāciju, mācam teoriju, rādām pielietojumu, pēcāk prasām atgriezenisko saiti un kreatīvus. Es pagaidām redzu maz informācijas, teorijas un prakses, daudz plikas pašmācības un kreatīvu.
Bez tam man liekas, ka 3 kontroldarbi vienā dienā ir par daudz.
Pusdivos naktī es nolēmu, ka Dārgajam Uzņēmumam es šodien būšu vajadzīga ar skaidru galvu, un aizgāju gulēt. Nezinu, kā skolnieks tika galā ar elektriskajām ķēdēm, vēsturi un matemātiku.