Božena Chodunska

Vakarnakt, laikā, kad normāli cilvēki skatās savus pirmos tādus vai citādus sapnīšus, es pārbaudīju matemātikas uzdevumus 9. c klases skolniecei Līžbetei E. Chodunskai. Vienādojumu sistēmas ar ievietošanas paņēmienu, ja gribam būt precīzi. Viss būtu labi, tikai kāda joda pēc piemēros jālieto tādi skaitļi kā 7/16 vai 44/121, ar kuriem protams notiek tālākas operācijas un x izteikšana, lai ievietotu otrā vienādojumā, kur y (jūs tak atceraties šito, dakter, vai ne?) Ko tas attīsta, lūdzu? Pacietību un pazemību, vai ne? Vārdu sakot, pēc pacietības un pazemības mācībstundas (dažas A4 lapas no apbām pusēm, sīkiem cipariem, lai saprastu, ka kļūda ir apmēram 17. darbībā pēc kārtas, kur Līžele nav pareizi novienādojusi saucējus, laikam beidzās pacietība vai intelekts) ap pusvieniem naktī es jau biju tā uzvilkusies, ka man vajadzēja iet virtuvē lasīt "Amerikāņu dievus".("Tumsas kreiso roku" es izlasīju vēlreiz, lai viss būtu skaidrāks; tagad man liekas, ka tā ir grāmata par mīlestību nevis par starpplanētu sabiedriskajām attiecībām un dzimuma problēmu).
"Amerikāņu dievi" ir kārtīgs kičs, diezgan viegls, bet melns un aizraujošs. Tur nav nekāda zemteksta, man pagaidām liekas. No kapa izlīdusi mirusī sieva ar zemi aiz nagiem, protams, norauj jumtu, tomēr ir un paliek beigta.