![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēdējā laikā esmu dzirdējusi vairākus stāstus.
Pirmais stāsts. Pavisam īss.
Tas ir stāsts par igauni, kurš savā Igaunijā sešdesmitajos gados mācījās lidot ar kukuruzņiku, lai varētu appesticīdot un apminerālmēslot Igaunijas laukus. Un redzi, notika tā, ka viņš iemācījās lidot ar šo te kukuruzņiku. Labi lidot. Bet ne tikai. Un redzēja viņš, kur ir tāds šaurs, šaurs koridors, kurā neķer padomju radari, un zemu, zemu virs pašas jūras virsmas aizpilotēja savu kukuruzņiku uz Zviedriju, kur dzīvo vēl šobaltdien cepuri kuldams no Dieva Žēlastības. Viņa biedrs to neizdarīja, jo tas pēc izcelšanās bija soms, tāpēc viņam kā neuzticamam padomju varai neļāva iegūs kukuruzņika pilotēšanas tiesības.
Pirmais stāsts. Pavisam īss.
Tas ir stāsts par igauni, kurš savā Igaunijā sešdesmitajos gados mācījās lidot ar kukuruzņiku, lai varētu appesticīdot un apminerālmēslot Igaunijas laukus. Un redzi, notika tā, ka viņš iemācījās lidot ar šo te kukuruzņiku. Labi lidot. Bet ne tikai. Un redzēja viņš, kur ir tāds šaurs, šaurs koridors, kurā neķer padomju radari, un zemu, zemu virs pašas jūras virsmas aizpilotēja savu kukuruzņiku uz Zviedriju, kur dzīvo vēl šobaltdien cepuri kuldams no Dieva Žēlastības. Viņa biedrs to neizdarīja, jo tas pēc izcelšanās bija soms, tāpēc viņam kā neuzticamam padomju varai neļāva iegūs kukuruzņika pilotēšanas tiesības.