Božena Chodunska

Vakar biju bērēs. Pēc ilgas slimošanas nomiris viens radu tēvocis, no Manu Meitu Tēva puses. Bēres kā bēres, tak Tēvoča sieviņa pavisam īsi pirms zārka aiztaisīšanas ielika līdzi šokolādes konfekšu paciņu, jo onkulim pēdējos dzīves gados bija diabēts, konfektes nevarēja ēst, lai gan dikti kārojās... Lūk, un šitajā vietā man uznāca tāds kamols kaklā, ka ne pasakā izstāstīt, ne dziesmā izdziedāt. Ļjubovj, odnako! Lai Jāņonkulim Viņā Saulē salda dzīve un eņģeļi baro ar ambroziju!