![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Manai mammai bija tāda attāla radiniece Lilijtante. Viņai nebija ne bērnu, ne vīra. Ak, nē, viņai bija bijis vīrs, bet kā gan viņu sauca? Viņa dzīvoja attiecīgajā Mazpilsētā, un viņai bija lauciņš- dārziņš nu pavisam netālu no mūsu vasarsmājas. Tik netālu, ka 3 minūšu gājiens. Tagad es tur vedu izskraidināt Samurajčiku.
Pēc darba savā dārziņā Lilijtante ienāca pie manas mammas padzert kafiju, atnesa kādas puķītes, mamma atkal iedeva kaut ko kas mums bija izaudzis. Es jau lāga neatceros, jo biju maza, bet mamma vienmēr stāstīja, cik inteliģents un smalkas dvēseles cilvēks esot bijusi Lilijtante. Lilijtante bija maza auguma un tieviņa, mugurā viņai bija katūna kleitiņa un kājās tenisčības. Brūnas, ja gribam būt precīzi.
Kāpēc es to stāstu? Ir tik jauki vazāties pa dārzu vecā katūna kleitā un tenisčībās. Es arī tā daru.
Un vēl manās atmiņās vienmēr, kad Lilijtante nāca savā katūna kleitā (dažreiz viņa brauca ar vecu velosipēdu), spīdēja saule un bija silti, gluži kā tagad, un vasara bija tik gara, un laiks ritēja tik lēni, ka jau kļuva gandrīz garlaicīgi.
Pēc darba savā dārziņā Lilijtante ienāca pie manas mammas padzert kafiju, atnesa kādas puķītes, mamma atkal iedeva kaut ko kas mums bija izaudzis. Es jau lāga neatceros, jo biju maza, bet mamma vienmēr stāstīja, cik inteliģents un smalkas dvēseles cilvēks esot bijusi Lilijtante. Lilijtante bija maza auguma un tieviņa, mugurā viņai bija katūna kleitiņa un kājās tenisčības. Brūnas, ja gribam būt precīzi.
Kāpēc es to stāstu? Ir tik jauki vazāties pa dārzu vecā katūna kleitā un tenisčībās. Es arī tā daru.
Un vēl manās atmiņās vienmēr, kad Lilijtante nāca savā katūna kleitā (dažreiz viņa brauca ar vecu velosipēdu), spīdēja saule un bija silti, gluži kā tagad, un vasara bija tik gara, un laiks ritēja tik lēni, ka jau kļuva gandrīz garlaicīgi.