Božena Chodunska

Suņa dēļ esmu iepirkusi pārgājienu zābakus un drēbes, jo mums jāstaigā. Šodien maz nogājām, tikai septiņi ar pusi km. Bet labā brīvdienā varam noiet 15 - 20.
Būs taisnība tam kinologam kurš teica, ka sunim patiesībā dzīvoklī ir īstā vieta - viegli savācams, civilizēts kustonis. Režīms, kārtība.
Bijām aizbraukuši vasaras mājā pastrādāt. Tur nācās Sauraju siet pie ābeles, jo mums nav vērā ņemama žoga. Agrāk te vispār nevienam nebija žogu. Tikai dzīvžogi. Tā bija kaut kā pieņemts, varbūt pat bija tādi noteikumi, ka to vairs atceras. Un ko līdzētu žogs, ja kungs māk izlīst pa vārtapakšu? Samurajs jau nebēg, viņš neklaiņo, tikai aiziet līdz ielas galam iepazīties ar patīkamajiem kaimiņiem un apriet tos viņaprāt durikus, kas aiz drāšu žogiem. Un tad atrodas pēkšņi no nez kurienes ar zināmu pārteiguma izteiksmi purniņā. Jūs mani saucāt? Es jau tepat biju!
Vai, piemēram, izlec no kaimiņdārza ar kaut ko, kas neptīkami atgādina beigtu peli vai kurmi, zobos un sāk objektu rīt lieliem kumosiem. Viņa peļu diēta man liek pacelt vienu uzaci. Un otru nolaist. Domāju par uzpurni.