Božena Chodunska

Mūsu attiecībām tūlīt būs 2 nedēļas. Samurajčika kažociņš ir kļuvis mīkstāks uz tausti, un man šķiet, ka viņš smaržo mazāk sunīgi (bet iespējams, ka pēc suņa sāku ost es.
Līze un Jaunkundze saka, ka viņa purniņš vienlaicīgi izskatās gan ļoti vecs un pieredzējis, gan jauns un kucēnīgs. Uz deguna viņam ir rēta.
Pastaigas ir kļuvušas kvalitatīvākas, lai arī Samurajs kungs joprojām cenšas pietuvināt savus sensorus katrai kakai, ticiet man, kaku te ir daudz, un citi suņu vīri joprojām pavelk uz nenormēto suņu leksiku.
Apmeklējām suņubarības konceptveikalu, un nopirkām gatavo saldētu liellopu gaļas, kaulu, aknu, kunģu, plaušu konglomerātu ar ķirbi. Vēe.
Kas vienam pē-kaka, otram zapte.
Mērķauditorijai garšo. Ļoti garšo.
Bonusā dabūjām kaltētu dabisko suņu kārumu, kaut ko kaltētā laša ādā. Šo ambroziju wannabe hipsteris un svaigēdājs, protams, aiznesa ēst uz savu migu.
Visi, kas nebija suņi, atstāja telpu, sašutumā aizspieduši degunus. :D
Raw food ir šādas blaknītes, izrādas.
To laša ādu var sajust vēl šodien. Ja kāds grib, var dabūt atlikumu, šo vairs nekad, nekad nedošu. :D
Lai arī mīļš un seko man pa pēdām, man ir čujs, ka sirds dziļumos Samurajčiks ir mazs, kareivīgs vilks. Lūk, tagad rāda vēderu un smaida, bet mutes kaktiņā mazs balts plēsīgs ilknītis!