Božena Chodunska

Es šodien nesu pie māmuļas mazgāt veļu (jo gultnis tač) un atkal redzēju Zvērēnu. Viņš bija pārskrējis ielu un gribēja palīst zem Lielā Žoga, bet žogs tieši tajā vietā bija līdz zemei, un nabaga Zvērēns tur kādu laiku tirinājās un šaudījās, līdz atrada augstāku žogvietu un palīda zem tās.
Tad es nolēmu, ka, ja reiz Zvērēns man rādās, man jāmēģina nodibināt starpsugu kontaktu. Es aizgāju atpakaļ līdz ledusskapim un paņēmu gabaliņu jēlas vistas, kuru es tā kā jau biju uzdomājusi savam astainajam draugam, un pabāzu zem sētas apmēram tajā vietā, kur bija pazudusi kuplā astīte.
Kad pēc minūtēm 40 nācu atpakaļ, pirmā pietuvināšanās bija notikusi - vistas vairs nebija.
Domāju, ja es katru dienu vienā laikā ietu tur un liktu garšīgos, varbūt Zvērēns reiz atnāks un ļaus ar sevi parunāties?