korporatīvo kaķu kultūra
Rajončika Zvēru veikalā, kur es pērku profesionālo jūrascūciņu barību, piemitinājies melns kaķis. Jau kādu laiku. Viņš bija parasts ielenis. Varbūt ne pavisam parasts, jo bija proaktīvs, neprokrastinēja, izrādīja iniciatīvu un piemitinājās veiklā. Veikals viņu tūdaļ apgādāja ar zilu siksniņu. Veikala meitene stāstīja, ka kopš korporatīvās karjeras uzsākšanas viņa reitings kaķu vidū zibenīgi sasniedzis A+. Iepriekš viņu citi kaķi esot visādi nievājuši un situši, tad tagad dod ceļu un klanās.
Vienu dienu nāku pirkt profesionālos graužamos kociņus šinšillām (kungs domā, ka ir šinšilla, viņam garšo viss, kas šinšillām), un pie durvīm uz skatloga palodzēm sēž jau divi meļņi. Laikam runas par brīnišķīgo veikala dzīvi aizklīdušas tālu, un vēl viens grib ieņemt veikala kaķa amatu. Otrs izcīnīja bļodiņu pie durvīm, bet veikalā un noliktavā tik un tā drīkst iet tikai Zilā Siksniņa.
Vienu dienu nāku pirkt profesionālos graužamos kociņus šinšillām (kungs domā, ka ir šinšilla, viņam garšo viss, kas šinšillām), un pie durvīm uz skatloga palodzēm sēž jau divi meļņi. Laikam runas par brīnišķīgo veikala dzīvi aizklīdušas tālu, un vēl viens grib ieņemt veikala kaķa amatu. Otrs izcīnīja bļodiņu pie durvīm, bet veikalā un noliktavā tik un tā drīkst iet tikai Zilā Siksniņa.