Es nepastāstīju, ka vakar bija mans Simpsona vakars. Nedēļa bija tāda pasmagāka. Tāpēc piektdienas vakaru es atzīmēju pagalam smalki - pa ceļam uz mājām nopirku 4 virtuļus (taisni pirms virtuļkioska slēgšanas no Virtuļu Sievietes ar blondo copi, kura vienmēr izskatās dusmīga, bet patiesībā ir zelta sirds, sevišķi,ja paslavē viņas virtuļus). Mājās bija aizķēries viens alus, Miķeļa, ja precīzi. Es pārģērbos rasnačkā un pelēkajās koledžbiksēs. Ieslēdzu televizoru. Dakter, jūs tak pat negribēsiet pat dzirdēt, ko tur rādīja, tomēr nāksies. Tur rādīja Krēslu, dāmas un kungi, pie tam divos dažādos kanālos.
Tā nu es ēdu virtuļus, piedzēru alu un ķiķināju par Krēslu. Tiešām labi atpūtos, sen nebiju tā izpriecājusies, katra kalorija bija tā vērta, rīt svēršu kādus 100 kg, bet man pie kājas.
Tā nu es ēdu virtuļus, piedzēru alu un ķiķināju par Krēslu. Tiešām labi atpūtos, sen nebiju tā izpriecājusies, katra kalorija bija tā vērta, rīt svēršu kādus 100 kg, bet man pie kājas.