Božena Chodunska

October 21st, 2018

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

Navigation

October 21st, 2018

Cik svarīgi atrast savu vietu!

Add to Memories Tell A Friend
Vakar atklāju, ka vismaz divreiz visādas smalkveļas, t.sk. darba lietišķi etiķetās kleitas, sporta drēbes un pat vienu lauku vilnas kamzoli biju izmazgājusi ar eko lavandas trauku mazgājamo šķidrumu nevis ar eko lavandas veļas mazgājamo šķidrumu. Smarža bija vienāda, pudeles skapītī kāds bija samainījis vai pat sakārtojis. Proti, bija izjaukta Kārtība haosā.
Rezultāts pa tam lāgam izrdījās apmierinošs, pat vairāk; es pat uzteicu the Līdzekli (tobrīd vēl nezināju, ka tas ir traukiem) par vilnas darinājuma jauniegūto pūkainību un akota spozmi.
Kā trauku mazgājamais līdzeklis šī substance, starp citu, pilnīgi neiespārda. Trauki nesanāk diezko tīri, un mašīnā krājas neapēstie tauki.

Cirslītis un krāni jeb slapja pati, slapjš mans kažociņš

Add to Memories Tell A Friend
Cirslītis māk drusku ūdenssūkņus, jo papus savulaik ierādīja sūkņu zinības. Cirslītis ir attapīgs un stiprs, lai arī maziņš. Tuvojoties vēsākam laikam, Cirslītis nolemj atslēgt ūdenspadevi āra krānam un šļūtenei, lai neaizsalst (vienreiz jau aizsala). Tur viss viegli, jānokāpj sūkņa bedrē un jāaizgriež tapa kas noslēdz padevi uz āru. Rokrtura tapai izsenis nav, tāpēc Cirslis paņem roreni. Un griež.
Viss būtu labi, tikai kaut kas nogļukojis informatīvajā platformā Tēvu laipa šaizemē, un Cirslīgais aizmirsis iepriekš izlaist ūdeni no spiedienkatla, un sistēmā ir spiediens. Veicot pagriezienu ar roreni, tapa izlido, veidojas krāšņa jo krāšņa strūklaka.
Cirslis slapjš līdz krūšturiem. Tagad Cirslis kurina krāsni, žāvē drēbes. Ies labāk lapas grābti. Nekrāmēsies vairs ar tiem krāniem šodien.

Es un Krāni 2

Add to Memories Tell A Friend
Kā televīzijā nesen teics kāds RTU profesors, tiem, kuri nepazīst fiziku, dzīve ir pilna brīnumiem. Šito es atcerējos, kad otrajā Krānu piegājienā nekadi nevarēju izdabūt no boilera laukā ūdeni. Es biju dzirdējusi kaut ko par gaisu caurulēs, tāpēc rūpīgi atgriezu it visus krānus, bet ūdens pa novadcauruli tā arī negribēja tecēt. Sazinkas man uznāca, bet es dūšīgi iepūtu vispirms vienā galā, tad otrā. Atskanēja blurrrpph un urrā, ūdens sāka tecēt, kur jātek, un šitā es iztecināju visus 50 litrus!
Tas, protams, ir mazs solis cilvēcei un jebkuram santehniķim, un jūs, Dakter, un jūs, Mīļo Garkājtētiņ, to vispār darāt katru dienu vēl pirms pēcpusdienas konjaka, bet manā sūkņu un krānu menedžmenta karjerā tas ir solīds sasniegums.
Powered by Sviesta Ciba