Božena Chodunska

Šodiena (nu jau vakardiena, pirmdiena, vārdusakot) man atnesa pirmo pavasara tauriņu, kas bija dzeltens, kā arī pirmo pavasara ezi, kurš bija baltvēdera.
Dzeltenais plivinājās netālu no darba, baltvēderis savukārt lietišķi šķērsoja Rajona nozīmīgu ielu, un palīda zem žoga pamestajā teritorijā. Es apstājos paskatīties, vai kungs tiks galā, jo mums ir ļoti kaķains rajons, un es pat gatavojos piedāvāt palīdzību, bet izskatījās, ka ezis, Anatolija vārdiem runājot, teicami pārvalda spēles laukumu. Konstatējis, ka šķirba zem žoga nesniedz pietiekami daudz brīvas telpas, lai tur pabāztu savu apaļīgo pēcpusi, kundziņš veica rekognoscirovku, un atrada vietu, kur žogs nedaudz deformējies un veido vārtiņus vidēji tuklam ezim, bet ne tik lielus, lai tur izlīstu kaķis.

Jaunkundze no Romas pārveda vietējo labumu - sieru un nogatavināto desu. Jaunās dāmas itin labi izdzīvoja savvaļā, tika galā ar metro shēmām un pārdevējiem, kuri runā tikai itāliski. Vienīgi jaunietes nezināja, ka Promozione nozīmē Nocenots, un nesaprata, kapēc pārdevējs visādi mēģina viņas pārliecināt pirkt kaut kādus dārgākus sierus un desas. Rezultātā mums ir klucis īsta pecorino romano un superduper desa ar izbeigušos derīgumu, bet tik un tā garšīgi un pa lēto!
Vietējie puikas sauc pakaļ bella! bella! un pat visneizskatīgākie zēneļi miedz ar aci, jo ir neatvairāmi (ne kā pie mums, kur četrpadsmitgadīgi ļoļiki drīzāk simpātijai iemet ar neapēstu burgeri). Vispār, Romā according to Agņeška visi vīrišķi ir kā Čelentano, neatkarīgi no vecuma. :)
Bet pilsētā esot bruņoti karavīri un bruņumašīnas, un bezmaz katru metro ieeju patrulē puisis ar bruņuvesti un šaujamo.