Božena Chodunska

Brīnišķīga diena, atbraucu uz fazendu parakties zemi un padzert vīnu uz terases. Viss skaisti, BET! Divas karotes sūdu manā medusmucā, pirmā-diezgan burtiski. Te nu būs. Baltajā pantā.

sunim līdzīgs radījums
nolicis kluci zālājā
es, protams, iekāpu
ar gumijnieku labi ka.

Otrs

kaimiņi, kuri savu īpašumu ignorējuši visu vasaru,
nu ir klāt ar spiedzošiem bērniem
un motorzāģi
es lūdzu svēto Antonu,
lai viņiem beigtos benzīns
un kas vēl viņiem viss varētu beigties
beidziet reiz zāģēt, maitas

Šī droši vien būs pēdējā šīgada nakšņošana vasarasmājā, pirms atnāk sali.

Nervozi pīpējot (tas ir teiciens smukumam, dakter, es joprojām nesmēķēju pat vīnogu lapas) nodedzināju nelielu kaudzīti zaru. Un visādu sakaltušu augu izcelsmes drazu. Dūmi cēlās un krita pār tumstošajiem dārziem, un es jau sacerēju runu, ko teikšu muņiku policistam, kuru droši vien atkal izsauks tie maitasgabaliņi pāri upei, kuri, cerams, savas lapas rātni un nevienu netraucējot sabāž sev pakaļā.
Policista kungs, es grilēju lasi vakariņām! Nezināju,ka tas aizliegts!
Jaunais cilvēk, manā jaunībā drīkstēja dedzināt lapas!
Dēliņ, es tikai kūpināju smēķi, nevar būt, ka tas kādu traucē.
Tā kā pagaidām neviens nav atbraucis, izklaidēšos ekonomiski. Alus un mūzika no jūtūbes.