Božena Chodunska

Nav tā, ka ļoti un pavisam gribētos uz to Pozi braukt, bet es jau esmu apsolījusi pieskatīt bērnudārziņu, tā kā nekodarīt.

Ko pie trešdienas neizdarīsi atvaļinājuma laikā. Nopervēj virtuvē sien! (Bet vispār besī! Un nevis pati krāsošana, bet tā vākšanās, visa kā aplīmēšana ar krāsotājlīmlentēm, pēc tam savākšana un šmuce, šmuce, šmuce!)
Es varētu būt krāsotāju vadone, visi citi nes, vāc, aplīmē.
Un tad pararamm! ienāku es. Ar krāsu notrieptās drēbēs, piegrieztās pēc pagājušā gadsimta modes, tātad nu jau modīgās, galvā cepurīte no avīzes, krāsotāju brilles un maska...
Rokā rullītis. Un krāsoju, krāsoju, krāsoju!

Kurmju namiņā šovakar smaržīgi. Sabāzu rakumos lupatiņas, samērcētas Trīskārtīgajā odekolonā.

Veikalā piedāvāja sēra sveces, bet tās tak kairinot elpceļus. Šito es nevaru. Viņš tak ir tik simpātisks, samta kažociņš, jaukas ķepiņas, glīts deguntiņš, melnas acu ēē...podziņas?