Vai kādam nevajag kaķus? Gabalos vai uz svaru. Mums te atkal jaunas kaķu ģenerācijas krūmos sadzimušas, nezin, ko lai dara. Melna jauna kaķenīte, mīlīga, prasās mājā, skaistas zaļas acis. Divi mazi rudi kaķēni, viens pelēkraibs. Ziemā būs kirdik viņiem, ja kāds nepiebaros.
Es kaķus nedrīkstu. Līzei alerģija pat pret kaķu bildēm.
Ja tic klasiķiem, mūsu mazā, mīļā bāreņu tauta nejauki materiālistiska nav kļuvusi pēdīgo 25 gadu laikā tā trakā Rietumu mantu kulta ietekmē, un kašķīgums un nenovīdība nav vis smagais padomju mantojums. Palūk, Anšlava Eglīša Līgavu medniekos vispār nav neviena pozitīva tēla. Ko tad mēs varam gribēt? No Merķeļa mēs zinām, ka pie tam vēl esam dzēraji, no Jaunsudrabiņa zinām, ka pie visa vainīgas sievietes netikles. Blaumanis vienīgais šķīsts, tak arī viņam darbi beidzas ar vārdiem ... un saimniekam mugurā bija iedurta īsa izkapts.
Nakts skaidra, daiļa un ar zvaigznēm, bet, ja nu esat sataisījušies romantiskā pastaigā skatīt gulbjumāju, mīļā draudze, velciet vateņus. Auksti. Tā jau es izslavēto ziemeļblāzmu neredzēšu, būs vai uz jumta jākāpj.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
