Jaunkundze piekrita, un mēs brauksim raudzīt jūru. Ņemsim līdzi tēju un želejlāčus. Cerams, ka laika prognozes izrādīsies greizas, nupat te vēl bija itin kā saulīte.
April 13th, 2014
svētdiena
Jūra bija pelēka, bet to jau varēja gaidīt, un mēs mazliet salijām, toties apskatījām nūjotājus, suņus (man īpaši patika punduršpici, bet Jaunkundzei labradori), skrējējus un nūdistu būves, tās gan tikai pa gabalu, un izostījāmies svaigu gaisu. Latvijas Dzelzceļa interaktīvais saraksts gan reāli sūkā ledu, tāda vilciena nemaz nebija, ja gribat zināt. Bet tas nekas, jo vilciengaidīšanas brīvajā laikā mēs apmeklējām lielveikalu.
Mums iepatikās saldais pārītis, kas sastāvēja no algota killera, kā mēs vienprātīgi nospriedām, un viņa draudzenes, maigas, trauslas būtnes ar lielām, uzticīgām acīm. Viņi viens otram piestāvēja kā zilums acij, kā rūsa dzelzij, kā kola vecam viskijam. Ar to es gribu sacīt, ka viņi viens otram nemaz nepiestāvēja.
Viņš pirka Viņai kurpes. Viņi bija krievi, bet Jaunkundze dzirdēja, kā Viņš latviski stāsta pārdevējai, lūk, ka mums melnajiem, drūmajiem vīriešiem vajag, lai blakus būtu skaistas un krāsainas sievietes.
Viņš neizskatījās pēc izsitēja, jo bija drīzāk astēniskais tips nevis kaululauzējs. Tāds Kaurismeki varonis.
Beigu beigās Viņš nopirka savai stirniņai neticami augstpapēdīgus, gaišzilus zābaciņus, ar kuriem Viņai bija grūti staigāt, un es savukārt dzirdēju, kā Viņš saka, voobše ja ļjubļju dļinnonogih.
Viņš droši vien noskūpsta viņu, pirms iet uz darbu. Uz lūpām. Un tad kontrolskūpsts uz pieres.
Mums iepatikās saldais pārītis, kas sastāvēja no algota killera, kā mēs vienprātīgi nospriedām, un viņa draudzenes, maigas, trauslas būtnes ar lielām, uzticīgām acīm. Viņi viens otram piestāvēja kā zilums acij, kā rūsa dzelzij, kā kola vecam viskijam. Ar to es gribu sacīt, ka viņi viens otram nemaz nepiestāvēja.
Viņš pirka Viņai kurpes. Viņi bija krievi, bet Jaunkundze dzirdēja, kā Viņš latviski stāsta pārdevējai, lūk, ka mums melnajiem, drūmajiem vīriešiem vajag, lai blakus būtu skaistas un krāsainas sievietes.
Viņš neizskatījās pēc izsitēja, jo bija drīzāk astēniskais tips nevis kaululauzējs. Tāds Kaurismeki varonis.
Beigu beigās Viņš nopirka savai stirniņai neticami augstpapēdīgus, gaišzilus zābaciņus, ar kuriem Viņai bija grūti staigāt, un es savukārt dzirdēju, kā Viņš saka, voobše ja ļjubļju dļinnonogih.
Viņš droši vien noskūpsta viņu, pirms iet uz darbu. Uz lūpām. Un tad kontrolskūpsts uz pieres.
Vēl jums, dakter, būtu jāzina, ka es esmu patiešām cirslis. Īsts un tizls ciršļucirslis. Cirslis the Real One.
Pirms divām nedēļām es mantoju Jaunkundzes telefonu, jo viņa savukārt dzimšanas dienā ieguva jaunu modelīti. Mūsu adresē ar jauniem gadžetiņiem nodarbojas bērni, nuja. Nekā jauna zem Saules.
Cirslis gan ieliek uzpariktē savu simkarti, bet nolaidīgi nepievērš lielu vērību apstāklim, ka daļa nav ierakstīti kartē, bet gan telefona atmiņā, savukārt Jaunkundzes telefonā palikuši vecie ieraksti. Cirslis guļ un nenojauš, ka rūtas un rihardi jaunajā pribombasā pavisam nav tie paši, kas vecajā. Izrādās, šajā laikā es esmu izgāzusies vismaz divas reizes. Tā Laura pavisam nebija šuvēja, bet kaut kāda meitenīte no 5. klases...
Pirms divām nedēļām es mantoju Jaunkundzes telefonu, jo viņa savukārt dzimšanas dienā ieguva jaunu modelīti. Mūsu adresē ar jauniem gadžetiņiem nodarbojas bērni, nuja. Nekā jauna zem Saules.
Cirslis gan ieliek uzpariktē savu simkarti, bet nolaidīgi nepievērš lielu vērību apstāklim, ka daļa nav ierakstīti kartē, bet gan telefona atmiņā, savukārt Jaunkundzes telefonā palikuši vecie ieraksti. Cirslis guļ un nenojauš, ka rūtas un rihardi jaunajā pribombasā pavisam nav tie paši, kas vecajā. Izrādās, šajā laikā es esmu izgāzusies vismaz divas reizes. Tā Laura pavisam nebija šuvēja, bet kaut kāda meitenīte no 5. klases...