Jūs jau varbūt nezināt, ka pie mums debesīs karājas mēness pusīte, akurāti kā siers, un ir skaisti, skaisti. Mēs ar Jūrascūkaskundziņu gājām izpētīt apkārtni, un Speķītis bija no tiesas sabijies no lielās, tumšās pasaules, tapēc viņš sirdsmieram dabūja lielu dilli. Es laikam nepateicu, ka 31. jūlijā Speķītim apritēja apaļi divi gadi, ko varetu uzskatīt par pilngadību. Iespējams, viņam laiks nomēģināt vīnogu lapas. Nesen taksis Maksis gribēja viņu apēst, smailais purns jau bija iespraucies caur būra durtiņām. To varetu uzskatīt par jūrascūku zēna iniciāciju tēviņa kārtā vaineko?