Božena Chodunska

Pie mazās Codunsku jaunkundzes ciemojas draudzenīte, un tad nu viņas abas dzīvo mazajā dārza mājiņā un tur iet trādirīdirallalā, saldējums, ledus tēja un palienas izpriecas. Vienvakar jāpeld gaujā ar piepūšamo vali, citu vakaru jābrauc velopiedzīvojumos caur tumšu mežu uz jūru. Piedzīvojumi ir manā ziņā, viss pārējais viņām jau ir, svarīgākais ir līdz vieniem naktī sačukstēt visādus noslēpumus, droši vien jau par zēniem.
Jūra vakar bija gluda un daiļa, ūdens tīrs, un es dabūju papeldēt pa rietošas saules deķīti un ak un vai papriecāties par saulrieta mākoņiem (nu tas tak skaidrs, ka skaistums neredzēts, katru reizi savādāk, katru reiz no jauna) un izdzert savu godīgi nopelnīto alu, kamēr abas mazdāmiņas uz saulrieta fona bildējās sociālo tīklu vajadzībām. Es tikai divas reizes aizrādīju par pozu nesaistītā dabiskuma pozītīvo aspektu un dakfeisa nevajadzīgumu, bet citādi pavisam likos mierā. Jā, un Draudzenītes mamma ir stingra un kārtīga, ka tikai viņai nenāk ausīs, ka Agņeškas mamma darbdienas vakarā dzer alu.