Božena Chodunska

Kā zināms, katram laikmetam savs spožums un posts, katrai desmitgadei savi varoņi un liecinieki. Man, pavej, sagribējās liecināt par deviņdesmitajiem, lielisko pārsteigumu, politnekorektuma, visatļautības un visiespējamības desmitgadi, kad mode uz kādu brīdi bija mūs atstājusi, bet citas mūzas jo dāsni apciemojušas. Daudzas ērtības un kārtības ruļļi, kas pašsaprotamas jaunā gadu tūkstoša iemītniekiem, deviņdesmito gadu bērniem bija kā stikla krelles un pērkondārda puļķis Magadaskaras iedzimtajiem.
Deviņdesmitie bija visu iespēju laiks, kad melnādainie amerikāņi bija vienkārši nēģeri, lidmašīnās varēja smēķēt, adīt un pārvadāt sķidrumus, laikraksts "Vakara Ziņas" pēdējā lapā pilnīgi mierīgi publicēja ne tikai pliku sieviešu, bet arī pliku vīriešu bildes, kamēr par auto vadīšanu alkohola reibumā varēja izpelnīties naudas sodu.
Deviņdesmito gadu sākumā reklāmas džungļi tikai mazpamazām lauza ceļu potenciālo patērētāju apziņā, nacionālā televīzija reklamēja pašu reklāmu, informējot, ka reklāma ir mūsu tiesības izvēlēties.
Tad nu lūk, šajā visu iespēju laikā radio pārraidīja aptveni šādu tualetes papīra reklāmu:
"Laikraksts "Tāds un tāds" atsauc savu paziņojumu, ka D. kungs esot (citējam) "vecais un smirdīgais āzis". Patiesībā D. kungs katru dienu atslaukās tikai ar augstākās kvalitātes tualetes papīru Blablabla". (sekoja tualetes papīra apraksts).
Lūk, provokatīva reklāmas materiāla virsotne un tīrradnis, uz kuru tiekties, ak, viedokļu veidotāju guru!