Božena Chodunska

Mīļo Garkājtētiņ!
Atvaļinājums man ļoti patika. Es atkal sāku pārdomat, ka gribētu strādāt ko citu, ko tādu, lai katra diena būtu kā atvaļinājumā. Savulaik ar domubiedru grupu pēc slēpošanas-dzeršanas brauciena varonīgajos kalnu kūrortos spriedām, ka vajadzētu palikt tur ar svešu vārdu un kļūt pat gondolu uzraugiem, bet brīvdienās vizināties ar slēpēm un pīpot kaķuzāli.
Tagad man nāk prātā, ka es pēc īsas, bet grūtas apmācības varētu kļūt pārgājienu gids visādos tur bezceļos. Grūtības man patīk, ja, un tad es māku tukšā alusbudžā uzvārīt kafiju ugunskurā. Iesakumam ar šito varētu pietikt, ne, vismaz sieviešiem un bērniem? Varbūt mani ņemtu skautos vai gaidās.
Jums, mīļo dakter, es gribēju pateikt, ka Pērnavas Kva-kva-parkā paslīdēju uz trepēm, nomaucos uz ziemeļgala, dabūju triecienu pa pirmo čakru, un kādu laiku nevarēšu pilnvērtīgi piedalīties uznācienā peldkostīmos, kas nesatur bokseršortus, jo gurnu...nu labi jau... pakaļas labo pusi rotā peles palikņa lieluma un baklažāna krāsas zilums.