Božena Chodunska

Aija Kukule man, tātad, nepatika, vismaz bērnībā, toties vienmēr patikuši geji. Skaidrs, ka mūs ietekmē stereotipi, un, tā kā es mūžā esmu sastapusi tikai dažus gejus, mani ietekmē tie labākie geju stereotipi, proti, visi sastapti geji bija pagalam jauki cilvēki. Savu pirmo geju es sastiku krogā, kad vēl meita biju, draudzene mūs iepazīstināja, un man tūlīt radās vislabākais iespaids. Tik patīkamu sarunu biedru es sen nebiju satikusi, viņu interesēja mans viedoklis, viņu interesēja manas domas, Božena, kā tu domā, Božena, vai tev patika izstāde, meitenes, kā jums liekas... Piens un medus manām ausīm! Ja godīgi, vīriešus reti kad patiesi interesē sievietes domas, viņiem vairāk patīk padižoties ar savām. Viņam bija humora izjūta, viņš bija asprātīgs, pats sevi viņš sauca par veco pidaru un pats par to smējās... Vārdu sakot, pirmais manas dzīves gejs bija lielisks, un es loģiski nospriedu, ka tādi ir visi geji. Es labprāt būtu gribējusi kādu geju draugu kā filmā par Frenkiju un Džoniju ar ko parunāties no sirds un rīkot pidžamu balles, bet šajā ziņā man nav veicies, nekāda geju drauga man nekad nav bijis. Vēlāk es iepazinos vēl ar dažiem gejiem, bet ne ļoti tuvu, un visi bija pieklājīgi un taktiski, teica lūdzu un paldies, ne kā daži heteroseksuāļi, kas, zinies, brūķē rupju muti dāmas klātbūtnē. Geji vairakas reizies likuši man aizgrābtībā nopūsties - vienreiz Otavas geju bārā, kur viņi graciozi dejoja pa galdiem. Un tad vēl reiz viens puisis televīzijā tik izjusti stāstīja par blakus aizmiguša vīrieša maigumu, ka es sapratu, jā viņš zina drēbi, cērt dambretes kauliņu, tā ir. Vārdu sakot, geji ir jauki, un neviens man nepierādīs pretējo.