Božena Chodunska

Es esmu tik reāli pārsūkājusies (visādas klepus bonbongas un pilulas pret kakla sāpēm), ka lūdzu neko līdzīgu kādu laiku nepiedāvāt.
Toties pilieni ar komercnosaukumu Tonsilgons gan ir manta!
Vispār jau tik mazai nožēlojamai un apslimušai radībiņai kā man (jūs tak saprot, ka es žēlojas tagad, ja) bija jāsēd kaučkur uz lāčādām pie kamīna (iekurta) zem tādas smukas villas segas un jādzer groku, un jāklausās Naliča kungu, un jālasa kāda jauka, bēdīga grāmata par mīlestību.

1937. gadā piedzima Boriss Borisovičs Jegorovs, kas kļuva par pirmo ārstu kosmosā kā Voskhod 1 apkalpes loceklis.

Božena Chodunska savukārt 1997. gadā apbērnojas, un pēc ilgas un grūtas cīņas piedzimst  Meita I Līžbeta Chodunska, jau no pirmajām savas Zemes dzīves minūtēm  izrādot savu saticīgo un piemīlīgo raksturu pikti bļaujot. Vēlāk aizmidzis šis piemīlīgais bērns izskatās gluži vai vieds ar savām garajām melnajām skropstam un garajiem melnajiem matu kušķīšiem uz ausu galiņiem. Kā būtne, kura ieradusies no kādas citas, daudz labākas pasaules. Romantiskais iespaids gan tiek izjaukts pēc pirmās autiņos ieliktās kakas.

Piezīme: Līžbetas māmuļai pa tam izdodas elegants flirts ar procesu koordinējošo dakteri, kuram ēe... jāuzliek dažas diskrētas šuves.  Uz koķetu lūgumu sašūt jo daiļi, aiz tam, ka  tak vēl filmās gribas uzņemties, dakters daiļšuvējs viegli attrauc, ka viņam sievieši dzīvē esot tik daudz pāri nodarījuši, ka (citējot) : "Es jums aizšūšu pavisam visu ciet. atstāšu tikai, kur pačurāt". Draudus dakters gan neizpilda, toties paciente no tā brīža  pārvēršas Sievietē ar Rētu un kompensācijai vēnā dabūn trankvilizatoru, kura ietekmē redz brīnišķīgu sapni - visi darbojošies personāži, ieskaitot pašu, ir pūkaini, dažādu formu plīša spilveni, šizodēliski kliedzošās krāsās un atrodas spilgtas elektriskās gaismas pielietā, tikpat pūkainā un krāsainā plīša tunelī. Sapni pavada visaptveroša laimes sajūta, un, mostoties no ķīmiskā miedziņa, jaunizceptās mātes pirmie vārdi ir: "Ko viņš man iedeva? Es gribu tur atpakaļ! "

 

Šodienas gaviļniece būdama populāra un sabiedrības dāma, rīt uzaicināta uz dzimmeni pie puiškāna, bet par dāvanu, protams, jādomā mātei. Un te nu ir problēme - ko uzdāvināt itin lādzīgam 13 gadīgam zeperim, kura vienīgā nelāgā īpašība šajā kontekstā ir tā, ka viņa vecāki ir ļoti, nu ļoti turīgi. Teiksim taisnību - bagāti. Viņam viss ir. Nu viss. Tātad dāvināt var kaut ko prikolīgu. Es tikai pieņemu ka 13 gadīga zepera gaumīgie prikolīguma uzstādījumi ne vienmēr saskan ar maniem tāpat gaumīgajiem. Vienu gad' mēs apdrukājām kreklu ar viņa totēmisko dzīvnieku un tā esot bijusi laba dāvana. Mani gandarī vienīgi apziņa, ka arī citu klasesbiedru vecāki tagad sēž un neko nevar izdomāt. :)
Man pašlaik nāk prātā tikai trauciņš Faberžē olām! :)