Božena Chodunska

Iepriekšējās darbas vietas (kārtīgs uzņēmums ar Ziemeļvalstu tradīcijām un mazizteiktu hierarhiju) virtuve. Darbinieki drūzmējas, dzer kapeju, smejas, triec. Te viena kolēģe, kurai jāiet kāzās ruņa teikt, jautā visiem precētajiem, kādi tad no tās laulībs dzīves ieguvumi, pozitīvās puses, tā sacīt, bonusi. Virtuvē iestājas klusums, pārlido enģelis, piedzimsts ments, precētie intensīvi domā, mēģina atcerēties to labo, ko laulība devusi, tak neviens neko nesaka, vai nu nav ko teikt, vai Pēgazs nelido, var dzirdēt adatiņu nokrītam un sirdis sitamies korporatīvā ritmā. Galaktikas mirst, uzliesmo supernovas. Mūžība nolīst.
Tad VisLielais Priekšnieks un Valdes priekšsēdētājs pārtrauc klusumu hipertelpā ar hrestomātiskiem vārdiem, kurus diemžēl nedz Lielvārdes jostā ieaudīs, nedz akminī iecirtīs: ” Nu.... mazāka iespēja saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām”.