ka Džoisa kungs rakstīja iedvesmojošas vēstules.
Kamēr nepievērsos dārzkopībai un karjērei, man allažiņ patikās akurāti tie puisieši, kuri lasa grāmatas (tādus, kuri raksta es neiru pazinusi tā tuvu, ak žēluma gals, protams), jo nu paskat tā iztēle tomēr, iespējams, bagātīgāka, kā tādiem, kuri lasa tikai procedūras, gada pārskatus vai uzrakstus uz gurķuburkām. Un vēl jau kādā īpašīgā brīdī vari viņam sacīt, ka jā nu jau neko nevarēs darīt, jo Annuška jau nopirkusi saulespuķeļļu, un ta viš' sacīs, ka ne tik vien i 'nopirkuse, bet arī jau izlaistījuse nudien.
Bet, ja tas tāds, kas tikai lasa uzrakstus uz gurķuburkām patrāpīsies, tas sacīs - kas man ar tevi, sieva, japonskijtibog, kas tā vēl par Annušku?
Tā ja meitiņs, es jums saku, jums būs labāki mīlēt tos, kas lasa tos rakstus!