Božena Chodunska

Es biju dzirdējusi daudzinām par nepareizi izmazgātiem svīterīšiem, kuri pēc eksekūcija pārvēršas tādos svīterīšos, kurus var uzvilkt iepriekšējā lietotāja mazais brālītis vai māsiņa. Nu tur urbānās leģendas un tā.
Nu es esmu šādu svīterīti ieraudzījusi pati savām acīm. (Reiz viena mana draudzene būdama liela rokdarbniece adīja mīļajam svīterīti, tak, kads svīterītis izdevās tāds pamazāks, solījās to aizūtīt Džimijam Sammervilam lietošanai. Vai Maikam Staipam.) Nu lūk, bet ŠIS svīterītis nederēs Džimijam. Tas ir svīterītis, kas varētu derēt vienīgi Rummppelštiltskenam.
Un tas, par laimi, nav mans! :)

Kāpēc man neviens nepateica, ka tās būs PAREIZTICĪGO bēres, koa? Pusceļā mani ģimenes locekļi laipni apvaicājas, vai man esot lakatine, ar pieklājīgi nosegties, kad iešot božņeicā. Protams, ka man nebija lakatines! Un arī zeķēm bija jābūt mellām, nevis miesaskrāsas, to es jums saku, mīļie brāļi un māsas iekš cibas! Es tagad droši kā tāda Bābeles mauka būšu izpildījusies, kur man jau likās, ka es iru saģērbusies tikli kā prokurore uz tiesu! Vēl trakāk būs gājis tikai mana mīļai draudzenei, kam Purvazivs vārdā, kura pirms gadiem 12 bij sabalinājusi matus burkānoranžus kā Jeruālemes dedzinātajai, tā ka negaidītajās bērēs aiznākamajā dienā šito sodomu un gomoru nespēja noslēpt nekādas lakatines nedz cepurītes.
Es to tik vien varēju domāt, ka mani neizmet pavisam no tās božņeicas, jā! Aber tur 4 svētie tēvi, no kuriem viens kaut kāds pavisam augsta ranga. Bet dzied gan viņu pavadītāji daiļi kā enģeļi, dziesmusvētki var ūdeni pienest un luterāņu baznīcu koru veco kundzīšu tremolo nestāv līdzās. Bet tā jau bēdīgi tas viss, ļoti žēl bija Katržinkas tantas, to mirusi bij viņas meita, un pate Katržinkas tanta arī jau veca pavisam, kur es atceros, kāda viņa agrāk jautra bija, stāstīja kā kādreiz strādājusi par operāciju māsu un dakters iedevis pacientam kaučko vēnā, no kā pacientam, raugi, erekcija un operāciju galda notikuse, bet tad dakters nosmērējis to Godu un Lepnumu ar jodu bišku un teicis, "Guli nu, puisīt, guli" un Gods un Lepnus kā nolaidies, tā pacēlies. Tādi bij stāsti Katržinkas tantai.

Un es vēl nepiemetināju, ka batjuškas dikti daudzināja visādas apgrēcības, ko cilvēki dara, ij domās ij apzināti, ij neapzināti. Ja mūsējie mācītāji māk skaitīt "..laiks akmeņus mest un laiks tos salasīt, laiks dzīvot un laiks mirt" un "..māci, Kungs, manas dienas tā skaitīt.." , tad šitie skaidri un gaiši pasaka, ka dzīve viena hujņa vien ir un tagad visiem būs aizlūgt par aizgājēju, lai visi viņas briesmīgie grēki top piedoti. (Es tā arī nevarēju iedomāties, ko tādu briesmīgu aizgājēja būtu sadarījusi). Pekle arī tika pieminēta, ja kas! Citādi dievkalpojums viņiem briesmīgi skaists un svinīgs, lai gan no kvēpināmā vīraka nāca ģībiens. Vajadzēja ar ar to pekles pieminēšanu visu sabojāt!
Aij nu vispār, būtu smieklīgi, ja nebūtu bēdīgi, nopirku alu, braukšu uz fazendu pīt vaiņagus un nodoties pagānismam un elkdievībai.