Božena Chodunska

Sestdien vasarnīcā ar meitām un māmuļu, treju paaudzu bābiešu kompānijā tātad, tīrījām sēnes un lūkojāmies Smita kungu un kundzi zilajos ekrānos. Vietā, kur pēc savstarpējās apšaudes Smita Kungam un Kundzei ar smalku strūkliņu pa gluži nepareizu atveri tek jaunais revolucionārais krāns, Meita I saka, mums tak, mammu, arī krāns šitā tek, sak' vai jūs ar tēti to savulaik sašāvāt, koa?
Ja tā padomā, es gan nekad neesmu šāvusi ne uz vienu. Jauki, ka ieroču nēsāšanas atlaujas nepārdod Narvesenos un bazukas ir salīdzinoši dārgas.

Še Božena Chodunskas jaunkundze ar reportāžu no rajona.
Vasaras vidū Manā rajonā ar cerībām sirdī un spožu acuskatu tiek atvērts jauns veikaliņš - akurāti tieši pretī krievu skolai. Pārdevējs, tīkams komunikabls jaunietis, ar labu selektīvo atmiņu allaž piedāvā iegādāties svaigu lauku pieniņu un apjautājas vai jaunajām dāmām nav nepieciešams kāds kārums. Tomēr veikala specialitāte ir alkoholiskie dzērieni. Plašs sortiments (krāsaini kokteiļi), pievilcīgas cenas (nelabvēļi gan melš, ka štengrais dzēriens tiek pirkts lielveikalu izpārdošanās), kam vajadzētu nodrošināt labu notietu no pāri ielai lokalizētās skolu jaunatnes! Bet nelaime nenāk brēkdama! Seko likteņa trieciens - ar Izglītības ministrijas un Rīgas domes gudru padomiņu, skola tiek slēgta, un tukšajā pagalmā vējš dzenā vien vientuļu saulpuķu sēkliņu paku.
Bet kādu grūsmi gan mazais bizness nev pārcietis? Ko nav pārdzīvojis? Nu andele jādzen vien ar vietējām mājsaimniecēm un ierobežoto iedzert kāro kontingentu piesātināta tirgus apstākļos.
Pēdējais gan mazumā nav gājis, pavisam nesen īsi pēc astoņiem rīta pusē Jūsu Padevīga Kalpone mana no veikala iznākam divus Skumjā Izskata Bruņiniekus - pagalam nonīkušus vidēja vecuma vīriešu kārtas eksemplārus. Sejas nebūt ne nodzertas, bet bālas kā asniņi pagrabā, bezcerīgas kā diena bez saules. Sirmot sākušās ūsas bēdīgi nokārušās, bārdas rugājos rotājas saules zaķēni, soļi lēnīgi, viens balstās uz spieķa, otrs azotē maigi auklē alkoholiski reibinoša dzēriena pudeli. Abi lēniem soļiem aizvelkas uz skolas stadiona pusi slīcināt bēdu un runāt par dzīves grūsmi. Božena vēl nodomā, ek - tādus grūtdieņus veseliem steriem vajadzētu adoptēt kādai spēcīgai lauku sievai, kurai stilbi raženi kā baobabi, lai lauku gaisā pie labas ēdmaņas un mērena darba šādi nelaimes putni atkoptos un atkal spētu celt ne tikai izvārgušos locekļus, bet arī mūsu mazās Dzimtenes IKP.
Cerībā un ticībā!
Jūsu Božena