Božena Chodunska

Starp citu, tais aizlaikos, kad pasaule vēl bija jauna, bet Božena - maziņa, kaimiņa Ostapa demokrātiskā dzirdināšanas uzņēmuma "Enkurs" vietā bija grāmanīca. Tāda garīga sākotne... Grāmatnīca bija Boženas iecienīts veikals, jo tur pārdeva gan tā laika dižpārdokļus, gan iecienītos kabatas formāta kalendārīšus, kurus Jūsu Padevīgā Kalpone bērnu dienās kolekcionēja. Ja patīstīsim atmiņu kamolīti, ieskatīsimies kristāla lodē, vai vienkārši veiksim ceļojumu laikā, redzēsim mazo Boženu tērptu zilā skolēnu formas sarafānā, ar acaino iepirkumu maisiņu rokā un sarkanzilu skolas somu uz skoliotiskās muguriņas, tievām O veida kājiņām nošļukušās golfenēs un Aijas Kukules vārdā nosaukto frizūru, papildinātu gaumīgu kaprona lentu, iegriežamies padomju grāmatnīcā un no uztraukuma pīkstošā balstiņā (es biju kautrs bērns) palūdzam parādīt kalendārīti ar mušu ofrīdu un dzegužkurpīti (Božena vismīļāk kolekcionēja attēlus ar LPSR aizsargājamajiem augiem), kā arī grāmatiņu "Mušmires un atmatenes" (bērns interesējās par dabu un sēnēm). Grāmatnīca bija patumša, noslēpumaina un tajā brīnišķīgi smaržoja pēc grāmatām un papīra, un elokoģiskiem koka lineāliem par pāris kapeikām. Tālo Austrumu un PSRS ziemeļgala iedzīvotājiem, suņupajūgos braucējiem un naftas urbējiem par zaļajiem zirnīšiem un gotiņkonfektēm bija jāmaksā vairāk, par ko parasti vēstīja uz produkta iespiests uzraksts, jo ekonomika bija vienkārša kā Ļeņins, taču es neatceros, vai šiem pašiem iedzīvotājiem dārgāk maksāja arī koka lineāli.

Pēc grāmatnīcas aiziešanas laimīgākos medību laukos, iestādījums kādu brīdi nesa kautro "Vijolītes" vārdu, tajā tirgoja alkoholu un šādu tādu pārtiku, bet ārpusē aizdomīga izskata tipiņi pārdeva zem zaļu kartupeļu maisiem un sīpoliem paslēptu kandžu, un bija visai izbrīnīti, ja kāda veca māmiņa aizrādīja, ka dēliņ, kartupeļus tak jātur apsegtus, vai mēģināja iegādāties pāris sīpolu klopsim.
Vēlāk, pēc pārenkurizācijas Jūsu Padevīgā Kalpone bijušajās grāmatnīcas telpās sabijusi tikai vienreiz, lai ārpus alkohola iegādes laika limita robežām iedzertgribēšanas izmisuma vadīta iegādātos atvērtu pudeli vīna. No grāmatnīcas atmosfairas saglabājusies vien puskrēsla. "Enkurs" ir īsts krogs ar tumša finiera leti un čipendeila stila krēsliem, kuros satupuši rajona bēdubrāļi. Trūkst vienīgi mežonīgo Rietumu stila bāra duravu un piespļaudītas smilšu grīdas. Jā, starp citu, pīpēt un spļaut zemē "Enkurā "nedrīkst.

Orgasma laikā man itin bieži sarauj krampī labo kāju. Interesanti, ka es vēl neesmu iemācijusies orgasmēt gadījumos, kad kājā iemetas krampis. Taču to noteikti var iemācīties.