Božena Chodunska

Man arī mājās ir dziesmusvētki, mīļo Tōnušek! Es jau nepateicu, Līziņa iestājās pieaugušo korī, un tagadīt man visu nedēļu ir nepilngadīgā svētku dalībnieka menedžments. Es esmu atbalsta grupa, ja. Nedomājiet, ka tas viegli. Es esmu piedzīvojusi Nepareizo Zeķu drāmu, Tautiskā Krekla Dabūšanas drāmu, Vainaga drāmu, Nepaspēšanas drāmu. Visas jau nevar atminēties.
Tā kā Līziņai nepaspēja nodrukāt dalībnieka karti, viņa visu nedēļu izliekas par meiteni Kristīni Kanajevu vai kaut kā tamlīdzīgi, kura nofotogrāfējusies kleitā pod ļeopard, un slapstoties no negantajiem apsargiem velk vaiņadziņu uz acēm.
Apsargi, starp citu, diezgan zvērīgi. Vakar pie ieejas priekšā stāvošam kundziņa iztaustīja visu somu, lika izmest divas pudeles Eversta. Kundziņš dikten uztraucās, nu var jau būt, ka iekšā bija šņabis. Uz šķūņa arī uzzīmēts krāniņš, bet iekšā malka. Es godīgi atzinos, ka man somā kurpes, un viņi pat nepaskatoties ļāva tās paturēt. Man laikam seja tāda godīga.
Jā, un ja jūs redzat tādu meiteni ar gruntīgu mētru un rožu vainadziņu, tad zinait, ka tas mans bērns un manas rozes, un es visa tāda lepna!