Mīļo Garkājtētiņ, sirdsmīļo Tonušek, dārgo dakter! Man jāatzīst, ka esmu pārstrādājusie līdz tuvam vājprātam darbā un apkārtnē, un man ir palikuši tikai pienākumi visu paspēt un tiesības visu izdarīt laikā. Lūdzu mani turpmāk apsveikt arī tēva dienā un saukt nevis par māti, bet Bankomāti. Tas nav tā, kā izskatās, es žēlojos. Sveicieni arī Klārai Cetkinai un Rozai Luksemburgai!