Božena Chodunska

...atmetot skolas un skolotāju faktoru, man nemoderni šķiet, ka mājturībai, tāpat kā sportam, zīmēšanai un mūzikai skolā ir jābūt, turklāt tādai, kas jkdzēm iemāca apieties ar skrūvgriezi (konstruktoriņu jau nav mūsdienās, ja?), atšķirt uzgriezni no skrūvspīlēm un džekiem - piešūt pogas, uzcept olu, pankūkas un protams, pieskrūvēt aizkarstangas. (kaklasaites sasiešana arī nebūtu atmetams tikums).

tāpat, nemoderni uzskatu, ka spēja izšūt trīs dūrienus spodršuvumā un krustdūrienā nenāk par skādi, saprast, ar ko atšķiras adīšana no tamborēšanas un apmēram kā sašuj saules griezuma svārkus - lai arī neuzdrošinātos apgalvot mājturību par A līmeņa priekšmetu, bet liekas, ka verī beisik rokdarbu un mājturības prasmes nenodara gauži 21. gs indivīdam, kuram nereti liekas, ka kartupeļus nopērk draugiem.lv fermā un dilles rodas folijas tūtiņās. Proti, varam jau irgt, bet motorika, "praktiskā ģeometrija" (uztaisi piegrieztni, uztaisi piegr. atbilstošu priekšmetu), kaut vai iztēle, krāsu kopā salikšana, elementāras kompozīcijas lietas: tās ir vajadzīgas arī sūrākajiem topošajiem koderiem vai kiberiem. Un ja to arī visu mājās nekultivē, tad arī iegūstam tizli un vienādos kankaros ģērbtus indivīdus, kuri izskatās kā no vienas ražošanas līnijas, jo spēj domāt tikai copy+paste templeitos.