Teorija, dzimusi piektdienas vakarā no krietni apdullušas galvas.
Amoralizēt un pretlikumoties ir mūsu kristīgās kultūras pamats.
Jo, ko mums māca svēti raksti? Pareizi, ka cilvēks ir pēdējais maitasgabals, cūka viņš ir nemazgāts, pie tam jau no dzimšanas, fuj!
Līdz ar to, ja mēs uzvedamies amorāli un glupi, mūsos ir klusa jūsma, ka esam beidzot saskaņā ar savu patieso dabu. Aiz kam arī rodas laime.
Abet, ja uzraušamies uz taisnības ceļa, tad iekšķīgi sevi pielīdzinām JK, abet vai mums vajag to gemoroju? Nē. Aiz tam arī labdarīšana ir tik mokoša.
Jo, ko mums māca svēti raksti? Pareizi, ka cilvēks ir pēdējais maitasgabals, cūka viņš ir nemazgāts, pie tam jau no dzimšanas, fuj!
Līdz ar to, ja mēs uzvedamies amorāli un glupi, mūsos ir klusa jūsma, ka esam beidzot saskaņā ar savu patieso dabu. Aiz kam arī rodas laime.
Abet, ja uzraušamies uz taisnības ceļa, tad iekšķīgi sevi pielīdzinām JK, abet vai mums vajag to gemoroju? Nē. Aiz tam arī labdarīšana ir tik mokoša.