Es no tiesas noticu ceļojumiem laikā, jo mūsu vidu ir ļaudis, kuri nav no šīs pasaules, vai vismaz šī laika, pie tam zilu asiņu viņi ir. Repše, piemēram, viņš tak šļahtičs caur un caur visās savās izpausmēs, viņš labi iederas komplektā ar augsto krādziņu, žabo, rapieri, un kādu dueli, kaut kur pat negribēti pat simpātisks ar savu aristokrātisko aizrautību ar zirgiem sauszemes un gaisa transporta līdzekļiem un sievietēm, un glezniecību.
Un tad vēl Šlesera kungs. Viņš arī droši vien ir kāds, kam savulaik piešķirts tituls par svēto grālošanu, tāpēc es esmu pat tā kā vīlusies, jo intervijā Sestdienai atsaucoties uz itin kā Baibas Rubesas teikto, ka viņa esot bijis jāiet bučot Šlesera gredzenu, sers Šlesers bilst, ka viņam nav nekādu gredzenu, viņa vienīgais gredzens esot laulības gredzens. Es gan pieņemu, ka viņš ir viltīgs un, izliekoties nezinām gredzenbučošanas nozīmi, prasmīgi slēpj savu 13. gadu simteņa izcelsmi.
Ek, bet Lemberga kungam es vienkārši vēlētos veltīt labu dziesmu.