19:52 - Sirdslietas u. c.
Iedvesmojošais randiņu placis sievietēm nedaudz pēc 30 normālā iepazīšanās portālā, ja esi introverta un citās nelabvēlīgās grupās:
krieviem nē, arābiem nē, atkrīt trešdaļa;
džeks, kurš domā, ka "baptisms" raksta ar diviem "b";
labi zināms politikānis R. B., kurš spiež sirsniņas, profilā "just for fun" un pliks torss;
slavens dzejnieks, bet gandrīz 12 gadus par mani vecāks, saguglēju, ka ir vismaz 2 bērni, pat neesmu pārliecināta, vai šķīries;
bijušais fakultātes biedrs (par kursu augstāk), bet bija liecinieks manai toreizējai jaunajai es.
Utt., u. t. jpr. Neviens pat nepapūlas izlasīt anketas.
Atjauninu 17.09. Biju ar to babtisma čali uz tikšanos, galīgs dizāsters laikam nebiju/-a, jo viņš mani aicināja uz panorāmas ratiem un pastaigām vakaros, bet vēlāk sarakstē pieklājīgi noraidīju. Man tomēr vajag humanitāros tipus.
21.09. Visu mūžu svaidos starp "visu zināt/saprast ir visu piedot" (tout comprendre, c'est tout pardonner) un T. S. Eliota "to visu zinot – kāda piedošana?".
01.10. Ļaunākās intuīcijas, ko esmu izjutusi, vienmēr ir izrādījušās patiesas, daži cilvēki, sākot jau ar vecākiem, ir piestrādājuši, lai mana pašapziņa būtu iespējami zema, kāda tad paļāvība uz nākotni? Nu, tādā ziņā, ka augstas pašapziņas cilvēki, pat narcisi (protams, vienīgie bērni ģimenē utt.) nav rēķinājušies ar mani, pat ja pēc tam nožēlojuši dažādu robežu pārkāpšanu un centušies visādi atjaunot kontaktu.
Kontekstā arī karš un ekonomika. Un agrāk (jau pirms 10 gadiem, bet tad vairāk ar ironiju) izmetu, ka nākotnē gribētu būt kaut vai vientuļā māte, saņēmu "ohh" un paceltu uzaci, bet tagad tas varētu būt variants, tik kandidātu atlase varētu būt maksimāli dīvaina.
04.10. Žēl, ka vismaz Latvijā visbiežākais attiecību kombo potenciāli būs izglītota, mīloša un mātišķa (ja pēdējiem aspektiem ļauj plaukt) sieviete un kaut kāds degradējies tēvainis, pat ja mākslinieka vai "mākslinieka" tips, kurš ir ar vismaz divām atkarībām (alkohols, narkotikas, smēķēšana, automāti, datorspēles, pornogrāfija) un kas bez gramatikas kļūdām nespēj sastiķēt kopā divus paplašinātus teikumus. I am dying. Ā, jāpapildina, ka tas neattiecas uz pirmsinterneta laikmeta cilvēkiem, kas sapazinās kaut kad naivajos 90. gados, vai tml. Un neuzskatu arī, ka vairumam vīriešu, īpaši jau ofisniekiem, pasniedzējiem utt., dzīve būtu grūtāka nekā, piemēram, tajā pašā profesijā strādājošajām sievām, drīzāk jau vieglāka; tad kāpēc atkarības? Cik tad mūsdienās strādā ogļraktuvēs vai tml. Un, ja strādā, kaitīgums tiek bagātīgi atalgots, pat santehniķi ir mazie krēzi. Ergo: visbiežāk izlaidība, rakstura gļēvums.
07.10. Es + visi pasaules kaķi bērnībā un joprojām: https://thedailytism.com/autistic-c
09.10. Atcerējos tomēr arī kaut ko labu/smieklīgu, 2018. g. biju uz tikšanos ar juristu (tagad prokurors), jo viņš apgalvoja, ka tikai nejaušības dēļ neiestājās manā studiju programmā. Tās gan laikam bija melšas, jo vienā laidā citēja teicienu, pat ne grāmatu "Sievietes ir no Veneras, vīrieši ir no Marsa". Tad viņš uzstatīja pierakstos tādu, kā pats izteicās, protokolu par mani, piemēram, dzeltenas/baltas rozes ir labākas par sarkanām, kaķi, nevis suņi, smaragds un sudrabs, nevis zelts. Tie bija viņa jautājumi. Ā, vēl prašņāja, cik gados laulājās mani vecāki, laikam jau ātri gribēja pielīdzināties un vīkšķīt kāzas, tikpat labi iespējams, ka love bombing taktika. Whatsapp pēc 21.00 kā pēc pulksteņa nomainīja toni uz erotisko; pie sevis pavīpsnāju, ka dienā dabū ciesties un tēlot cilvēku. Kad nepiekritu viņam kaut vai par nelaimīgajām Veneras un Marsa prātulām, pazuda, bet pēc laika uzradās un teica, ka lūgšoties par mani (jo katolis, bet tas neliedza būt šķirtenim).
11.10. Atkal ir tā, ka no sapņa iznirsti ar rindām no pagātnes krājumu lasījumiem par kādu, kas "ar plaukstām nodzēsa liesmu, kaut gribēja to pasargāt" (https://satori.lv/article/vai-launas-b
11.10. Kamēr te vēl esmu, piebildīšu, ka vislielākais bubulis, ko tiešām nevaru piedot nevienam un nekad, ir sekluma iespējošana. Un appasaule jau šo piedāvā visos iespējamos līmeņos, dāsni noziež ar šo sviestu visas tavas maizes. Tiešām, tikko atsāku pārlasīt Rilki un – nepārspīlējot – gandrīz apvēmos no mūsdienu truluma. Apmēram kā tad, kad Silvijas Plātas varone "Lady Lazarus" nododas pašnāvībai, bet vērojošais pūlis vēl uzkož zemesriekstus. Vai Odens muzejā: https://satori.lv/article/ahilleja-vair
12.10. "ikviens iesprādzēts savā dzīvē
kā manekens testa automašīnā, kas jāsadauza"
13.10. Vismaz Žermīnijas Lasertē dzīvesstāsts savā skaudrumā krietni pārspēj manu, kā ar neforšu, bet nelielu Schadenfreude tikko atcerējos. https://fr.wikipedia.org/wiki/Germinie_
20.10. Manās smadzenēs nav nekā tāda kā "parūpēties par sevi vispirms", kas gan arī varētu būt jaunāko laiku stulbība. Vai varbūt vecāko māsu komplekss par excellence. Ko tādu spēju tikai abstrakti iztēloties ===> slikta, ielaista veselība, piemēram. Man liekas, ka arī nekliegtu, ja būtu dūmojošā istabā, bet ārpusē būtu kāds ar atslēgu, vienkārši pieklājīgi sēdētu kā nolēmēta. Cita lieta, ja blakus būtu vēl kāds.
21.10. 05.10. ierakstu noglabāšu vienīgi sev, tam jau rūgtas sekas tikai uz manu dzīvi. Lai kādreiz varētu apskatīties, cik traki pretīgi bija, un izdarītu secinājumus.