Friends

About Friends

Feb. 6th, 2025 @ 10:49 pm
[info]elina
Rīt gaidāms augstākais atmosfēras spiediens pēdējos desmit gados. Būs jāpieskata, kādus dančus rīkos mans asinsspiediens.

Dan Owen - Hideaway Feb. 5th, 2025 @ 01:21 pm
[info]black_data
https://www.youtube.com/watch?v=cCMbN0gk-Lg

Feb. 5th, 2025 @ 09:39 am
[info]black_data
Dienišķais jautājums lika padomāt par to, cik seksa pozitīvu vai negatīvu mantojumu man ir atstājusi ģimene. Nācās secināt, ka šis mantojums tur dziļumā joprojām mājo. Tās nav kaut kādas praktiskas lietas, ko vēlāk iemācīja pati dzīve, bet tādas ļoti fundamentālas attieksmes lietas. Tādas īstas sarunas par seksu ar maniem vecākiem man nav bijis, ne par puķītēm un bitītēm, ne par to, ka būtu svarīgi lietot prezervatīvus. Es nezinu, vai postpadomju telpā vispār eksistēja seksa pozitīvie vecāki, kādus rāda komēdijās, bet es piedzīvoju to versiju, kur tev iedod slaveno Zīlītes numuru, un tad jau pats tālātk saliksi divi plus divi. Tagad pieaugušā vecumā man jāsecina, ka bija diezgan absurdi vēlāk pusaudzim veltīt piezīmes par to, lai viņš netīšām netiek pie bērniem, ja maniem vecākiem pēc fakta nebija nekādu priekšstatu par to, ko tad es īsti zinu par seksu, bet balstīt to visu pieņēmumā, ka kaut kāda abstrakta sabiedrība ar šo jautājumu ir tikusi galā. Jāsaka gan, ka toreiz vēl nebija noslāņojies konservatīvo idiotu slānis, tāpēc skolās tiešām bija veselības mācība, un sabiedrība kaut kā tomēr audzināja tos jauniešus. Arī MTV mums iemācīja, ka narkotikas un sekss bez Durex prezervatīva ir ceļš uz pāragru nāvi. Bet ģimenē sekss tika pieminēts galvenokārt tādos kontekstos kā citu cilvēku "maukošanās", vai arī bažās par to, vai sencis nav "pisies apkārt". Tāds nu tas mantojums.

Bet tagad es iedomājos, kā to mantojumu varētu izbakstīt no zemapziņas ārā. Nav tā, ka viņš man ļoti traucē, jo pāri tam ir pārklātas vairākas kārtas ar racionalitāti un pieredzi. Es pat pieņemu, ka uz vispārējā fona man vispār vajadzētu paturēt muti ciet par šo tēmu. Bet tagad, kad pēc terapijas absolvēšanas es zinu, kā ir dzīvot ar tukšiem kambariem, kurus tu vari iekārtot pēc savas patikas, es mēģinu iztēloties, ja es izravētu arī šo mantojumu. Nav slikti būt racionālam dzīvniekam, un tas palīdz piesegt visādus tavas personības trūkumus, bet līdzīgi kā strīdā ar muļķi internetā, ar racionāliem argumentiem nav iespējams mainīt fundamentālas pārliecības. Es tagad absolūti saprotu savu šrinku, kas teica, lai es beidzu visu racionalizēt, un dodu atļauju sev just un būt, un kopīgiem spēkiem mums ir izdevies mainīt fundamentālas lietas. Bet redz, tās ir bijušas vispārcilvēcīgas lietas, kuras izdevies fundamentāli atbrīvot no veciem un nevienam vairs nevajadzīgiem priekšstatiem. Teorētiski es pieņemu, ka ir kāds speciālists, kas varētu to pašu izdarīt arī ar seksualitāti. Es nezinu, vai tādu iespējams atrast, vai vispār tādu vajag atrast, but it made me curious.

Kino: ChallengersFeb. 4th, 2025 @ 08:53 pm
[info]black_data
Es kaut kā šo filmu biju atlicis malā kā "erotiski pielādētu", un kaut kas par threesome. I don't kink shame, bet mani kaut kā neinteresē skatīties hot video saturu vienam pašam, un man šķita, ka mani filma garlaikos. Nosacīti viņa piepildīja manas bažas, un tur pat īsti nebja... visa apsolītā. Bet vakar noskatījos kaut kādu random YouTube video par pagājušā gada labākajām filmām, un šī filma atkal tika pieminēta. Gāju apskatīties, vai viņa joprojām ir manā vačlistē, un, dēm, cik daudz zvaigznes mani letterboxd virtuālie draugi ir tai salikuši.

Nesapratu haipu, bet neskatoties uz to, filma tomēr aizķēra vārīgās vietās. Teniss var būt laba un vienkārša metafora kam vien vēlies, vai tās būtu nepiepildītas alkas pēc naudas, ģimenes, kaut kādiem abstraktiem un nereālistiskiem priekšstatiem par mīlestību, you name it. Un tad tu ar savām alkām būt pieņemtam, esi kādam instruments šo mērķu sasniegšanai. Is it toxic enough? Šovasar man mašīnā diezgan bieži skanēja viens muzikāli jauks gabals, kur uz riņķi tika skandēta frāze "you are enough". Un lai gan man šī frāze liekas ārkārtīgi klišejiska, man izstāstīja stāstu par cilvēku, kurš kādā jogā apraudājās dēļ šīs frāzes. Neskatoties uz banalitāti, alkās būt pieņemtam ir tomēr ļoti liels spēks, pat ja tas slēpjas tajā, ka tevi spēj noturēt delūziju varā.

Vēl es iedomājos par to, ka cilvēkiem ir ļoti liela nosliece vēlēties nodarīt sāpes tiem cilvēkiem, kuri mums vienā vai otrā veidā ir svarīgi. Pat ja mums reizēm kaut kādu dīvainu emociju uzplūdā ienāk prātā vēlme, piemēram, saskrāpēt kādu mašīnu, mums tāpēc nerodas vēlme arī sameklēt random mašīnas īpašnieku, un viņam austiņā iečukstēt, ka tu to izdarīji. Turpretī vēlme kaut ko nodarīt vistrāpīgākā brīdī kādam ko tu pazīsti ir tāds endorfīnu, adrenalīna, es pat nezinu kāds būsts, bet tāds, kas spēj panākt, ka viss tavs ķermeņa apmatojums saceļas stāvus.

Bet ļoti laba lieta par šo filmu, ko es esmu palaidis garām, ir tā, ka Reznors ar Rossu ir bijuši filmas saundreka autori. Tā match ball dziesma likās tik pazīstama un tik laba. Varbūt es viņu jau biju dzirdējis, tikai nezināju, ka šie džeki tagad dara tādu mūziku.
Tags: , ,

Feb. 4th, 2025 @ 12:13 am
[info]narkomanc
Raitis nebija vienīgais, kurš izvēlējās turpināt. No visas grupas, kas sāka slēpot, bija palikuši tikai trīs.
“Sieviete (vai meitene)?” - pie sevis nodomāja un mēģināja aizgaiņāt šīs, it kā nepieklājīgās domas. “Tās tāpat viņi nedzird” - pats sev atgādināja.

Un tieši šīs - tieši, tieši šādas domas viņš tiecās pazaudēt, kad uzklikšķināja uz pogas “Apstiprināt maksājumu”, vēl sēžot mājās pie datora mazliet pārkarsētā dzīvoklī. Darba logi vēla rīta saulē un dzīvoklis atradās vakara saules pusē. Tāpēc pārnākot mājās, viņš nomainīja atrašanās vietas adresi, paliekot tajā pat ellē. Mirklī, kad nospieda pogu, viņa dopamīna izsalkušais suns pilnu vēderu aizgāja gulēt, lēni un mierīgi smilkstot labsajūtā. Sasvīdis, nauda iztērēta, domas prom. Var mierīgi aiziet gulēt.

Otrs palikušais un kurš turēja tempu, izskatījās mēģina tikt ātrāk prom. Viņš bija vīrietis vecuma kategorijā 65+ un viņa spilgti zaļo jaku Raitis atcerās. Viņš stāvēja rindā aiz “jakas”, kad vīrietis mazliet skaļāk atbildēja, ka neteiks precīzu vecumu, bet atzīmēs vecuma kategoriju 65+. Tas būs viss, ko viņš vēlas atklāt.
Raitis mēģināja uzsākt sarunu ar joku:
- “Jūs ietilpstat arī veģetāriešu kategorijā!” - pieliecies mazliet no sāna, Raitis ar platu smaidu norādīja vīrietim uz zaļo jaku.
- “...”
- “Es atvainojos, neizdevies joks par jaku. Atvainojiet, lūdzu!”

Raitis izspēlēja galvā vēl pāris frāzes, ko gribēja paskaidrot, ka viņš tā parasti nedara un viņam nepatīk pašam, kad cilvēki viņu tā uzrunā un vēl jo vairāk - joko ar/par viņu. Un ka īstenībā viņš jūtas daudz labāk klusumā - tā ir viņa komforta zona. Man patīk grāmatas un labāk piektdienas vakaru pavadīt mājās un introvertizēties. Un tā aizdomājies atkal sakautrējies par savām domām, ka tagad viņš vienkārši runā ar sevi. Bet bija sev pateicīgs, ka neko vairs neteica. Norakstīja uz to, ka ir ļoti priecīgs un satraukts par tuvojošos ceļojumu uz Arktiku. Un reizē arī mazliet apvainojās, ka kungs varēja arī kaut ko atbildēt, nevis tikai mazliet samiegt acis un novērsties. Kaut kādai pieklājībai jābūt(!!).

Tālumā jau varēja redzēt nākamo nometni, kurā atpūsties. Kopā Svalbardā bija pieejami vairāki vairāku dienu slēpošanas “apļi”. Raitis sākumā bija domājis izvēlēties mazāko un vieglāko, bet redzot, ka tur piesakās vairāk cilvēki ar ģimenēm un tādi.. vecāki cilvēki, izlēma paņemt vidējās sarežģītības trasi. “Protams, tur būs tracis un nebūs iespējams izbaudīt skatus un sniega klusumu..” - tā Raitis savās domās.

Viņam bija pārsteigums redzēt “zaļo veģetārieti” startā un uz brīdi viņš apsvēra uzsākt sarunu. Nekas labāks par atvainošanos viņam nenāca prātā, tāpēc viņš iepauzēja.

Starts nebija visiem kopīgs, bet ieteicams bija izbraukt dotajā laika intervālā, jo tad būs jāpagaida apmēram divas stundas. Raitis grasījās izmantot šis divas stundas, lai tiktu galā ar ekipējumu, kuru līdz galam nebija sapratis un papētīt karti, palasīt ko pa ceļam būtu jāapskata vai jāuzmanās. Tomēr pamanīja, ka “veģetārietis” devās uz trasi un Raitis nevarēja pretoties - devās nopakaļ. Varbūt pa ceļam izdosies parādīt, ka viņš nav kaut kāds trakais jokotājs.

Nometnē varēja pašiem ķert zivis āliņģī vai savākt turpat sasalušās. Raitis, netaisījās makšķerēt un tas mazliet atgādināja par tēva hobijiem. Un tajā virzienā viņš tiešām negribēja iet. Ne viņš tika toreiz tēta hobijiem līdzi, ne tagad viņš tiktu līdzi no tiem atgaiņāties. Viņš pieliecās un paņēma pāris zivtiņas, kad nejauši pamanīja, ka (pēc izskata ne-tūristi, bet drīzāk vietējie) , smīkņāja un skatījās uz viņa pusi.

Katram iedalīja koka kabīni, kas vairāk izskatījās pēc lauku mazmājiņas, kas nogāzta uz zemes. Iekšā bija jātiek rāpus. Viņš iesprauda savu izdalīto karodziņu un numuru pretī ieejai un devās pie ugunskura. Puskrēslā spīguļoja vairāki desmiti ugunskuru un varēja skaidri redzēt, kur sēž instruktori, vietējie un kur tūristi. Tūristi arī bija visskaļākie, tomēr Raitis tur jutās drošāk. Atradis ugunskuru un salicis sasalušās zivis katliņā, lai tās uzvārītu kā mācīja instruktori, viņš pamanīju spligti zaļu jaku tieši pretī. Raitis bija pārsteigts un samulsis. Ja viņš to būtu redzējis, te nesēstos. “Laikam nogurums” - Raitis atrada vismaz kaut kādu attaisnojumu. Vīrietis blenza (jā, blenza!) viņam tieši virsū un kaut ko košļājot. Griežot nost, košļājot. Griežot nost, košļājot. Raits nenovērsa skatienu, drīzāk no šoka, nekā no vēlmes dominēt skatienu kaujā. Tad salūza un novērsās, turpinot sildīt zivis. Dīvainākais, ka vīrietis nenolaida no viņa acu skatienu. Lai cik reizes Raitis “nejauši” šķielējot nepaskatītos - veģetārietis turpināja blenzt. Paēdis, sasildījies, Raitis savācās un gāja gulēt. Pusceļā vēl uzmeta pāris reizes atpakaļ uz “zaļo” un viņš neskatījās. “Dīvains”.

Šajā naktī Raitis sapņoja par savu tēvu. Kā viņi makšķerē, kā viņi taisa žogu. Kā viņi maina cauruli izlietnei. Kā viņi iet medībās ar suņiem. Kā viņi šauj. Kā viņi mazgā netīras ar darba dubļiem rokas. Kā viņi viens otru apskauj pēc tikko nolasīta kartupeļu lauka. Kā viņi velk beigtu cūku uz kapiem. Kā viņi baltās drēbēs iziet no pirts.
“Kā tu jūties?” - tēvs pārliecināti, bet klusi vaicā.
“Šitā labi” - Raitis smaidot, bez liekām domām atbild.
“Un kas tev jauns dzīvē?”
“Tēt, piedod..” - Raitis raud “.. piedod, ka nevaru to visu, ko tu!”
“Viss labi, beidz, Raiti, tu esi tu un es esmu es” - tēvs smaida.
“Un kas tev jauns?”
“Man? Man viss brīnišķīgi!” - tēvs skaļi smejas
“Ja?” Raitis šņukstot smaida
“Jā, viss brīnišķīgi, es beidzot te nomiršu.”

Raitis pamostas raudot ietīts zaļā jakā veģetārieša skavās. Tepat puslokā sastājušies vairāki cilvēki skatās bālām acīm. Ir jau rīts. Mazliet gaišs un lēni snieg. Un vienīgais, kas Raitim nāk prātā ir -
“Ja Ellē ir bezgalīgi karsti, tad tagad ir Debesis zemes virsū”.

Feb. 3rd, 2025 @ 12:51 pm
[info]black_data
Cik skalā no 1 līdz ADHD būtu tas, ja krāmējot somu, es uz maisiņiem sāktu rakstīt, kam tur ir jābūt iekšā? Piemēram, viens maisiņš ir domāts dušas dvielim un šampūnam, bet citā ir jābūt saitēm, pulsometram, matu gumijai un pulkstenim. Es neesmu baigi izklaidīgs, bet nav tā, ka par šādām lietām gribās iespringt, un kaut ko nepaņemt ir diezgan besīgi. Ja tie, piemēram, ir šorti, tad mazliet vairāk kā vienkārši besīgi.

Feb. 2nd, 2025 @ 09:57 pm
[info]narkomanc
Mazais meža ielociņš tagad likās mazs un pēc intuīcijas nebija pareizi te atgriezties - te uz vecām vietām, kur mēs pavadījām dienas pirms kļuvām par lieliem, atpazīstamiem ceļu laupītājiem. Šeit radās pirmie plāni, pirmās rētas, pirmie ieguvumi un mans vārds Skābais Kārlis.

Pārējie - Zobainais Bobs un Indīgā Bete - arī nelikās savā ādā. Acis šaudījās, rokas bija vairak tuvumā nažiem un dunčiem. Zobs vēl īsti nebija nokāpis no zirga - atrada iemeslu palikt seglos. Divu pagaļu izdegšanas laikā atrada ieganstu aizšaut “piesiet zirgu”, apskatīt apkārtni un sagādāt četras saujas ogu saldajā.

“Parasti Velns ir jau pirms manis..” - es nomurmināju, cerot kāds papildinās vai atbildēs ar izskaidrojumu kāpēc Velna Edža vēl nav. Šīs satikšanās reizes tomēr bija atrunātas līdz pat stundai un mēs zinām kādu dienu notiks nenovēršamais, ka viens no mums neieradīsies. Paliks beigts guļam vai tiks aizvests uz cietumu. Un otrais variants tikpat labs kā pirmais - neturēs jau laupītāju tāpat vien pie dzīvības. Parādīs kā traku dzīvnieku vietējiem un ļaus nobeigties kādā stūrī aiz restēm.

Inde lēnām, bet līdz galam nedroši, sāka zīmēt apli ierastajā vietā pie ugunskura.
“Pag,” - Trakais noteica, “vēl viena pagale lai izdeg.”.
Bete pabeidza zīmēt apli, bet tālāk neturpināja. ○

Protams, tas bija nenovēršams un pēc laiciņa es piezīmēju līniju - ⊖.
Tad Rētainais - ⨁.
Dzimšanas dienas “torte” bija gandrīz gatava. Mēs klusējot sapratām, ka šī būs tā pirmā reize, kad svinēšana būs trijatā. Simboliski nolikām pa vienai zivij uz iezīmētā laukuma un vidū iespraudām aizdedzinātu skaliņu. Bobs ievilka gaisu, pietupās pie sveces un bija gatavs pūst, kad ceturtajā iezīmētajā “tortes” lauciņā piezemējās milzīgs, vēl dzīvs asaris.
“Kavēju pāris skaliņus un jūs jau raudat kā apzagtas bagātnieku meičas! HA!” - Velna Edža iesmējās un no tumsas izpeldēja ar lielu smaidu un asiņojošu dunci kreisajā plecā. “Traki grūti to tortes gabalu dabūt no upes ar vienu roku!”.

Uz vismaz šo vakaru vecā banda “Z.I.V.S.” būs atpakaļ.

Feb. 2nd, 2025 @ 12:53 pm
[info]elina
Vakar mani noraksturoja kā "jautājumu entuziasti" un tas bija tik skaisti un precīzi. Jāieraksta CV.

Feb. 2nd, 2025 @ 12:19 pm
[info]black_data
Runājot par manām disfunkcijām. Man ir ienācis piedāvājums nolasīt(?) runu vienā publiskā pasākumā. Kas ir mazliet smieklīgi, ņemot vērā manas retoriskās spējas. No otras puses es esmu mazliet torn. Es saprotu, kā var rasties priekšstats, kas es to varu, ja redz galvenokārt manas publiskās izpausmes rakstītā formā. Vai arī pasākumos, kuros ir daudz cilvēku, kuriem visiem ir daudz ko teikt, un es pasaku tikai dažus teikumus, un neatkārtoju pašsaprotamas lietas, ko vairākas reizes ir pateikuši jau citi. Bet laikam primāri man ir jāsaprot, vai man ir ko teikt.

Feb. 2nd, 2025 @ 11:41 am
[info]black_data
Lasot Gārdian rakstu par to, ka meklējot narcisismu vīriešos, pētnieki ir mazliet palaiduši garām, ka tas ir izplatīts arī sievietēs, un prasa citus diagnosticēšnas rīkus, atcerējos to, ka man kāds sarūgtināts cilvēks mēģināja dionosticēt psihopātiju, balstot to vienā Delfi rakstā. Pieņemot, ka psihopātija nav iesnas, un tā vienkārši nepāriet - ha, lol! Domāju, ka man piemita ne viena vien infantila īpašība, bet esmu diezgan drošs, ka nekā diagnosticējama. Visi sociālie un emocionālie muskuļi ir trenējami. Es apzinos arī savas mild disfunkcijas, kuras trenēt ir mazliet grūtāk, bet nekā tāda, ko varētu kraut diagnožu plauktiņā, un visi mēģinājumi to piesegt ar autisma vai disleksijas deķīti ir viegla ezotērika. I mean, to var pasniegt kā joku cilvēks, kas man ir gana tuvs, un zina, par ko runā. Es arvien vairāk iepazīstu cilvēkus, kuriem šīs pašas lietas ir daudz izteiktākas par mani, bet kuri publiskās acīs ir daudz funkcionālāki un uz mērķi orientētāki. Es domāju, ka mums visiem spektrā piemīt pilnīgi visas disfunkcijas, kas par disfunkcijām kļūst tikai tad, kad tās traucē dzīvot, bet visos pārējos gadījumos vienkārši ir human condition. Nav jau tā, ka mūsu diezgan vienkāršās dzelzī kaltās elektroniskās ierīces negļučī, kāpec mēs sagaidītu no ekstrēmi komplicētas organiskas sistēmas, ka tā strādās perfekti un visiem.

Bet vairāk par pašdionostikas problēmām mani drusku satrauc tas, ka Tramps šobrīd stūrē retorikas virzienā, ka cilvēki būtu atkal jāšķiro kategorijās. Es saprotu, kā 20. gs. sākumā varēja aizrauties ar jaunajām idejām un zināšanām par cilvēka prātu, un iestūrēt dziļā grāvī ar sajūtu, ka nu mēs esam sapratuši visus cilvēku un sabiedrības noslēpumus. Līdzīgi, kā šobrīd ar mākslīgo intelektu. Tagad, kad mums ir dziļākas zināšanas un mazinātas stigmas, mēģinājumi veponizēt lietas, ko cilvēki ir atklājuši pašrefleksijas rezulātā, ir ļoti satraucoši. Īpaši jau tādēļ, ka to visdrīzāk darīs cilvēki, kuriem pašiem problēmas ir daudz dziļākas un nopietnākas, bet tām nav piesaistīts kāds gudrs vārds tikai tādāļ, ka šie cilvēki nav spējīgi uz pašrefleksiju, un pie speciālista neviens viņus ar varu nav aizstiepis.

Jan. 31st, 2025 @ 08:12 pm
[info]black_data
Runājot par komunikāciju ar klientiem. Elektrības ģeneratori darbojas ar dīzeli, un Virši tādu tirgo. Viņi atsūtīja info par pārslēgšanos uz Eiropas elektrotīklu, ir salikuši visādus linkus un telefona numurus, kur pārbaudīt informāciju par elektrības piegādes statusu, un kur pieteikt bojājumus. Ļoti cilvēcīgi, bez liekas histērijas, atlaižu solījumiem, vai pat aicinājuma iegādāties dīzeli ģeneratoriem pie viņiem. Watch and learn.

Kino: How to Have SexJan. 31st, 2025 @ 07:58 pm
[info]black_data
Ja man būtu bērni, es varbūt kaut kādā brīdī ieteiktu noskatīties "How to Have Sex". Vai vismaz man liekas, ka es zinātu, kā runāt par seksu ar pusaudzi. Ne tā, ka šī filma ir kaut kā īpaši laba, bet viņa kainda aizķer aiz tās neērtības sajūtas, neliekot to pārdzīvot pašam vai kādam no tiem, kas tev ir svarīgi. Citādi, protams, nekā tāda, ko mēs jau nezinājām, bet mums īsti arī nav receptes, kā no tā izvairīties. Look at us - we all are in a huge mess. Varam tikai noskurināties par to, kādos sūdos mums bija iespēja iekulties, un labi, ka daudzos no tiem mēs neiekūlāmies.
Tags:

Team Scheisse - SchmetterlingJan. 31st, 2025 @ 03:16 pm
[info]black_data
https://www.youtube.com/watch?v=-RQFHqnIfTc
Tags: ,

gaisma. Jan. 30th, 2025 @ 10:16 pm
[info]narkomanc
daudz visādu kārtīgu prieku un tad bail par nekārtīgajām bēdām, kas vienmēr ir bijušas un uzpeld tad, kad prieks ir sakārtojies līdz galam visos skapjos ka jāiet pakaļ, jāver durtiņas vaļā un jāizvēlas pašam. neveļās ārā pats, nekrīt ar blīkšķi virsū, netaisa bailīti no sāniem. varbut sataisīt smalku malku talku un sasaukt papriecāties kādu vācieti, lai izbauda latvijas vasaras sūdus. es iepirku 3kg ar ķilavām un lieku uz sviesta ar atvērumu uz augšu lai labāk iekosties citādi ja āda uz augšu tad var nenokost un visa ķilava aizslīd vienā kumosā un pārējā maizīte jau ir puplika un jūtos ka ēdu vai nu tikai ķilavu ņam ņam un tad pliku sviestmaizi ņam ņam un tad mēģinu vēlreiz. rīts pienāk un es košļāju to nolādēto ķilavu, kurai izrādās bija iekērusies plastmasas maisiņš stūrītī un es tikai dienasgaismā (rīta) varēju saprast kas par velnišķīgu sāpi. un gaismas simbols tiešā nozīmē simbolizē nozīmi ka dienas zīme ir gaismas simbolizēta un sterilizēta gaisma.
gaisma. gaisma. gaisma. gaisma. gaisma. gaisma. gaisma. gaisma.

I (¼)Jan. 30th, 2025 @ 09:26 pm
[info]narkomanc
Mēs pat nebijām iedomājušies kaut ko ķert.

Kristiāns bija palaists uz pusdienas lauku agrāk un es.. Es vienmēr biju kaut kur līdzās. Strādāt vēl nemeklēju kur. Pabeidzis augstskolu iestāstīju sev, ka "atpūtīšos" kā biju dzirdējis citus sakām. Viņu vārdi bija patīkams vējiņš tādā pēc-augstskolas stresiņā. Vējš, kas pūta no citiem pieķērās man un es biju koks. Neuzskatīju sevi par bezmugurkaulnieku, bet skrējējzirgs es arī noteikti nebiju. Es biju koks, ko nevar apgāzt ar radikālām idejām, bet tādas kā vējš, kas aizķer un aizskrien - tās man patika. Šūpoties bija viegli, jautri un no malas arī es nebiju kaut kāds parasts pagalma miets. Kristiāns nepīpēja un es arī ne, bet tas bija sasodīti labs moments, kurā to darīt.

Vinš iziet no kafejnīcas aizmugurējām durvīm. Mēs sasveicinamies ar mūsu īpašo (pff, īpaši neoriģinālo) roku sveicienu trīs sitienos, ko noslēdzam ar grandiozu (pff, grandiozi garlaicīgu) pusapskāvienu un uzsitienu pa muguru viens otram. Tad parastie "Nu ko?", "Aij, ko pats?" un klusums. Un šis ir tas moments, kur mēs sāktu vilkt dūmu.

Viņam bija četrdesmit piecas minūtes šoreiz un tā kā juta, ka šefs ir labvēlīgs pret viņu, tad varējām vēl pārdesmit minūtes ielikt kabatā. Tāpēc daudz nedomājot pacēlām buru uz upes pusi. Samērcēt kājas. Kristiāns it kā bija nostabilizējies, bet es zinu ka viņš arī "atpūšas". Viesmīlis jau nav viņa sapņu darbs. Un tomēr viņš atpūšas produktīvāk, es pie sevis nodomāju.

Ūdens bija patīkami veldzējošs un es ļāvu samirkt uzrullētajiem džinsiem vēl mazliet. Kristiāns gan bija "all in" un atrādīja visus izbijušā peldētāja spēku, nopeldot vairākus šurpu-turpu, kad skaļi smejoties un brienot ārā, ar ceļiem sitot ūdeni sev pa priekšu, kliedza "Skat, skat! Ēēēē! Ūja-ūja! Ēēē!" - un turēja kā karstu ogli diezgan pamatīgu, rokās lēkājošu zivi -"Ha ha! Tā pati ieleca man rokās! Kā tas var būt?!".

Es neticu zīmēm, bet tad es sapratu, ka viņš pirmais atradīs savu sapņu darbu un jebko citu - viņš jau bija ūdenī ķert.

Jan. 30th, 2025 @ 11:17 am
[info]black_data
Runājot par personalizētām mārketinga ziņām. Kopš es esmu sakārtojis savus GMail filtrus, mani tās mazāk satrauc, bet ir bijuši brīži, kad man ir gribējies uztaisīt bukletu, kurā minēt lietas, no kurām izvairīties komunikācijā ar esošiem, bijušiem un potenciālajiem klientiem. Piemēram, prasīt atsauksmes par preci, kas vēl atrodas pakomātā, būtu sarakstā diezgan augstu. Ziniet, kas nav galīgi jobnuti atsauksmju prasīšanā? Amazon! No visiem late stage capitalism monstriem, šie būtu pēdējie, no kuriem es būtu gaidījis iejūtību, pat ja tā ir ciniski aprēķināta.

Lai vai kā, es galīgi neiebilstu, ja kaut kā tiktu regulēts, ka bez īpašas piekrišanas būtu aizliegts izsūtīt mārketinga materiālus, kurā saņēmēju uzrunā personīgi. Es vispār atļautu tikai tādus vietniekvārdus kā "mēs", "mums" un "mūsu". Un es te nerunāju par ķeksi "atļaut sūtīt mārketinga materiālus", kas nepasaka neko par to, vai šie mārketinga materiāli tiks sūtīti divreiz gadā, vai reizi divās dienās, un atklāti sakot visiem ir pofig par to, ja tas ķeksis nemaz nav ielikts. Es runāju par speciālu ķeksi, kas dotu tiesības ziņā iekļaut vārdus "sveiks" un "tu", saukt mani vārdā, paraut man matus, un izlikties, ka šo epastu nesaņem vēl simtiem vai tūkstošiem cilvēku. Tā noteikti nav pasaules lielākā problēma, bet ja mēs bez ironijas esam gatavi runāt par azartspēļu ierobežošanu, es neredzu iemeslus, kāpēc šādas mārketinga prakses nepielīdzināt tām. Es neuzskatu, ka mārketings principā nav legit instruments, lai ražotājs sasniegtu savu pircēju, bet atklāti sakot es arī azartspēles neuzskatu par fundamentāli sliktām. Kā jau daudz kas šajā pasaulē, arī mārketings ir slīpējies un korumpējies līdz tādam līmenim, ka lielākā daļa prakšu ētiski nu jau ir stipri apšaubāmas. Pat mazās lietās - es neiešu tik tālu, lai runātu par risinājumu izgudrošanu feikām problēmām. Un viss tas lepnums par to, kā tu esi sasniedzis savus mērķus labāk par saviem konkurentiem ir tik derdzīgs. Ir pilnīgi vienalga, kuram reklāma ir sanākusi labāk - Pepsim vai Kolai. Tie ir divi zīmoli, par kuriem nezina varbūt dažas ciltis Amazones džungļos, tāpēc šo produktu reklāma var apelēt tikai pie feikām dilemmām. And no one needs that.

All that said, es nedomāju, ka strādāt reklāmas industrijā ir kaut kā īpaši sliktāk kā jebkur citur. Arī darbs bankā nav nekas īpaši cēls. Ēdiens un jumts virs galvas nav nekas tāds, no kā būtu jāatsakās cēlāku mērķu vārdā. Bet ja vien tu neesi ārsts vai skolotājs - it's just a job. Man tīri labi apmierina tas, ka es bieži dzirdu frāzes, ka mēs esam tikai cilvēki, kāds ceļ telefonu sapulces laikā, ja zvana bērns, vai beidz sarunu, ja sapulce ir izgājusi ārpus plānotā laika, un kādam ir jāved bērns uz pulciņu.

Mūzika: Laserkraft 3D - Nein Mann (ich will noch nicht geh'n, ich will noch n bisschen tanzen)Jan. 29th, 2025 @ 05:13 pm
[info]black_data
Kad man viņu vajag, es viņu nevaru atrast. Nu, tad lai iet arhīvos.

https://www.youtube.com/watch?v=HBjDZMJUduo

Jan. 29th, 2025 @ 01:50 pm
[info]black_data
Man tikko Forum Cinemas palūdza atjaunot sava profila informāciju, un tur ir parādījusies iespēja izvēlēties dzimumu "nezināms". Ko es arī labprāt izmantoju. Jo ko gan viņi secinās no mana dzimuma? To, vai man patīk Marvel filmas? Pat ja tur ir kaut kāda vērā ņemama korelācija, es labprāt neiesaistos šajā bulšitā. Man kaut kā šķiet, ka dzimumu klienta datos norāda studenti, kas taisa savu pirmo datubāzi kursa ietvaros, jo nevar datiem izdomāt labākas dimensijas, bet kaut kā šī tradīcija ir iezagusies arī korporatīvajā vidē. Varbūt tāpēc, ka sistēmu veidotājiem ir zināmas autistiskas iezīmes. Es visu šo gadu laikā praktiski neesmu redzējis nevienu atskaiti, kas tiek šķirota pa dzimumiem, ja vien tās nav kaut kādas regulatoru atskaites, kur tu nevari izvēlēties šo informāciju neaizpildīt.

Jan. 29th, 2025 @ 12:58 pm
[info]black_data
Manu Instagram dzīvnieku saturu kaut kā ir nomainījuši visādi ķermeņi. Daļa no tā ir epizodes no The Substance un AI ģenerēts saturs, bet ir diezgan daudz īstu cilvēku spektrā no gym bros līdz lielām krūtīm. Es tagad domāju, vai mans nesenais, sauksim to par sapni, nav saistīts ar šādu saturu soctīklos. Es nenoliedzu, ka ķermeniskās pieredzes ir svarīgas, jo tajos ir iesprostota mūsu apziņa, kā arī ķermeņiem piemīt estētiskas īpašības, un tas var būt gan pīrsings degunā, gan dzīvnieka seja uzzīmēta uz vēdera. Bet kaut kā dursku par daudz plastisko operāciju, rētu un ģenerālas ķermeņa ekspozīcijas. Es negrasos nosodīt nevienu, kam ir svarīgi kačāt bicīti, vai koriģēt uzacs formu, bet man kaut kā šķiet, ka viss ir ok, kamēr vien tas ir veselīgs un funkcionāls ķermenis.

Jan. 27th, 2025 @ 09:19 pm
[info]black_data
Citās ziņās, arī šī dziesma nav zaudējusi savu aktualitāti. Teju vai kā uzrakstīta šogad.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba