A mind-made-body

mazliet mokos ar sāpēm bet jāatgādina sev šeit, ka ķermenis nav nekas cits kā vien pagātnes izvēļu (mūsu vai vecāku) sekas, un misticisms ir drīzāk domāt, ka tā nav.

es piedzimu ar vienu muguras skriemeli vaļā. viņš nekad nebūs stabils. ne ķermenis ne prāts nekur nevarēs ilgi nosēdēt un arī milzīgas problēmas sajust tā saukto centru, jo man tieši tajā vietā, kur gan dejotāji gan vairākas reliģijas apgalvo, ka ir cilvēka centrs, ir vaļā mugurkauls. ik pa laikam tas skriemelis izslīd, (jo īpaši ja mēginu celt kaut ko smagu); viņa zariņš aizķeras aiz iegurņa augšējā spārna un ierobežo kustību amplitūdu, viss iegurnis sveras uz vienu pusi un spiež ārā gūžas kaulu. es ik pa laikam taustu to vietu krustos, kur manus pirkstus no muguras smadzenēm atdala tikai muskuļu un tauku kārta, kur vienkārši iet elektrība. man ir jāpadomā tagad, kā man ar šo visu noderēt sabiedrībai.

jo vairāk studēju pie Malkolma, jo vairāk šķiet, ka viņš ir sagājis garīgumā, un seko kaut kādai pats savai religijai, kas ietver prāta paplašināšanu ārpus fiziskā ķermeņa robežām. viņa mācība par grupas improvizāciju ir gandrīz mistiska. mēs trenējamies just otru cilvēku uz viņu neskatoties, un ar domām likt cilvēkiem kustēties. smieklīgi ir, ka tas strādā. es intuitīvi rindā nodomāju 3 savu kolēgu vārdus un viņi visi cits pēc cita pakustējās, turklāt sinhronizēti. tas var škist bullšits, bet no no malas var redzēt, kā tas saliedē horeogrāfiju. vienā mirklī sākas kaut kāda viļņošanās. viņš mūs vēlas vest arī uz botānisko dārzu dejot ar augiem. tas, ka viņš joprojām māca arī skandināvijas galvenajās dejas augstskolās liek man domāt, ka telepātija un trips ir trends laikmetīgās dejas pedagoģijā.

manuprāt es interesējos par kustību jo vienkārši vēlos katot bulšitu.

tikko redzēju reāli labu performanci - vogueing + contemporary art -
https://instagram.com/p/BblxjF5FfCy/
es nezinu vai ar vārdiem to varētu

es pašlaik esmu starp cilvēkiem, kas nedz raksta nedz lasa.

Cilveeka, kas uzstaajas, merkis ir kluut neredzamam - paraadiit auditorijai to, kas tevi interesee, nevis to, ka tu esi interesants.

Man ir liels stiprums bet maza enerģija.
Es visus varu pacelt bet ne ilgi.

katra reize, kad es varu izdomāt, ka to tagad darīšu, un to arī darīt, piemēram, pabeigt atvērto dokumentu, ir kā dieva žēlastība. šorīt, pamodos, uztaisīju pusdienas līdzņemšanai, uzrakstīju parādniekiem un nomaksāju rēķinus, un es vienkārši nesaprotu, par ko man ir piešķirta šī stunda atvaļinājuma no ever shifting focus. ir tie testi kur jautā - kas jūs motivē - nauda, slava, mīlestība, kārtība, cieņa utt., tad lūk ziniet, vienīgais, kas var "motivēt" prātu ar uzmanības problēmām ir bailes ka tūlīt nositīs vai fiziskas sāpes, un citreiz arī tas nē. es motivēt ieliku pēdiņās, jo tas lēmumu pieņemšanas un saistību modelis, kas ir izplatīts mūsu kultūrā, ir izplatīts mūsu kultūrā, vai, labāk teiksim, ekonomiskajā modelī.

vēl šī pati Elīna mūs ļoti profesionāli virza uz to, lai mēs patiešām dejotu, nevis izliktos, ka dejojam, vai censtos dejot.
savukārt otra pasniedzēja, kas ir vairāk artist, virza uz to, lai mēs dejošanas laikā domātu ar ķermeni, nevis ar prātu.
visi noteikti saprot, par ko es runāju.

nesaistīti: secināju, ka ievērojami zudusi mobilitāte plecos - salīdzinot ar laiku, kad tikai nodarbojos ar jogu 2reiz nedēļā, vai pat neseno laiku Latvijā, kad gadu nedarīju tikpat kā neko.
ķermenis ir ainava, nevis mašīna.
vajadzētu papildus to jogu, lai būtu ideāli. diemžēl nepietiek enerģijas. Diezgan bieži attopos, ka šobrīd jau eju uz tās neveselīgās adrenalīna enerģijas, nevis uz savas īstās dzīvības.

Eliina (mūsu galvenā pedagoģe) teica: un neuztraucieties par to, ka jūs viņus varbūt nesapratīsiet. Jo šiem cilvēkiem ir PhD tajā, ka viņus nesaprot

Rīt braucam vadīt kustību nodarbības cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Daļa no mums būs dienas centrā, bet citi paši izvēlējās iet strādāt ar tiem, kas iestādē pavada visu laiku, jo papildus ir arī guļoši vai ar ierobežotām kustībām, piemēram, pieslēgti dažādām mašīnām. Gandrīz apraudājos, skatoties tās nodarbības demonstrāciju. Tajā vietā, kur uzliek mūziku un tad visi dejo, kustinot to, ko viņi vispār spēj pakustināt. Piemēram, pirkstu. Vai katrs "normālais" iet un uzklāj pacientam neredzamo kremu.

Biju mazliet šokā, ka gandrīz visiem maniem kursabiedriem, arī tiem, kas ir akadēmiķi vai ārtisti, ir bijusi pieredze darbā ar "citādi spējīgajiem". Man ir pilnīgi balta lapa; bija mazliet pat jāpadomā, lai saprastu, ka atšķiras tas, kā jāstrādā ar neiroloģiskajiem un psihiatriskajiem pacientiem un tiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šķiet, ka es esmu vienīgā, kas ir mazliet nobijusies, vai nepaliks slikti vai bailīgi vai par traku, vai (!) vai es neesmu tam par labu (facepalm).

Milzīga atšķirība starp LV un FI. Man tāda sajūta, ka LV augstās mākslas pārstāvjiem un akadēmiķiem tikai kopš neilga laika nešķiet zem viņu goda strādāt ar bērniem.

domāšana kā kustība

Ikviena prāta kustība veido atšķirīgu adījumu

Tas, kā domāšana paplašina realitāti no punkta, ko izvēlas penetrēt

Adīšana ir vispiemērotākais salīdzinājums

Domāšanas attiecības ar uzmanību

Domāšana ir veids, kā izpaužas uzmanība

Domāšana ir dejas apakšnozare

Lieta, kas man pašlaik visvairāk interesē mākslinieciski, ir uzmanība. Sculpting in attention.

Uzmanības perifērijā notiekošais (ēna ar mačeti)
Un kas notiek ar realitātes daļām kuras neapspīd mūsu uzmanības gaisma
Vai viņām mūsu pietrūkst
Vai viņas ir bāreņi
Vai viņas ir kā avis bez gana, nenoteiktībā klīstošas
Uzmanība ne tikai apspīd bet arī organizē
saistība starp uzmanību, mīlestību un domāšanu
uzmanības un kustības attiecības

Neskaties uz mani

- But when we abdicate our efforts, and let him be, he sometimes wanders out into the quiet and undemanding garden which surrounds the Home, and there, in its quietness, he recovers his own quiet. The presence of others, other people, excite and rattle him, force him into an endless, frenzied, social chatter, a veritable delirium of identity-making and -seeking; the presence of plants, a quiet garden, the non-human order, making no social or human demands upon him, allow this identity-delirium to relax, to subside; and by their quiet, non-human self-sufficiency and completeness allow him a rare quietness and self-sufficiency of his own, by offering (beneath, or beyond, all merely human identities and relations) a deep wordless communion with Nature itself, and with this the restored sense of being in the world, being real.
-------
Oliver Sacks

energijas līmenis, fiziskais spēks un tehnika ir trīs atškirīgas skalas.
energijas lïmeni arī nevar īsti mainīt, tas ir konstants katram kermenim. energijas līmenis ir tas, cik stundas atpūtas vajag un cik ilgi iespējams darboties, neforsējot nervu sistēmu.
viena meitene no manas klases- gandrīz visu laiku guł uz grīdas, bet, kad dejo, tad kā
man vajag vismaz 1 dienu nedēłā gulēt un pilnīgi neko nedarīt

parunāju un noformulēju, kas mani diskursā par mērkiem, sapñiem un pašapzińu visvairāk sanikno. tas ir pielīdzināms queer personas dusmām, klausoties diskusijā piemēram par to, ka ir svarīgi, lai vīrietis gimenê spētu nodrošināt sievieti. ko teikt, kad aplīts uz tevi smaidot skatās un gaida viedokli, ja tu esi, piemēram, non binary poly demisexual? vai iebilst ar to, ka tieši tavā gadījumā tas nav relevanti, vai arī teikt, ka šāda ideāla izvirzīšana mums visiem var radīt daudz pārpratumu un såpju?
jo both is true, proti, gan tas, ka es domåju un dzīvoju netipiski, gan arī, ka šāda veida domāšana rada ilūzijas un vilšanās.

pārformulēsim: kā var nekritiski pieńemt sociālās realitātes uzspiestās hierarhiskās un binārās struktūras, un pakłaut vińàm savu domåšanu par sevi? turklāt vienlaikus fiziski un mākslinieciski esot brīvs no šādām struktūrām?

Šodien bija runāšanas diena, un man ir samērā sūdīgi, jo, lai arī es ar tiem cilvēkiem, vai, varbūt nevis ar tiem, bet cilvēkiem vispār, veru saprasties improvizācijā un fiziskā kontaktā, labāk lai viņi vnk nerunā. man uznāca tas, kad gribas visu uzspridzināt un aiziet andergraundā, un tā kā es jau esmu andergraundā, tad jāiet būs andergraundu andergraundā.
nekas jau traks tur nebija, cilvèki vnk intervèja cits citu par nākotnes plāniem, un viñu ståstījumi tikai apliecināja, ka es esmu citā kosmosā. man nebija pieńemama neviena no izvēlêtajām binaritātēm, kurās vińi izteicās. kā jūs varat dejot tā un runāt šādi? kā jūs varat lietot vārdus "skaists", runājot par kustïbu? kā var lietot vārdus "radošums", kā var izrunāt vārdu "māksla" ar tādu pietāti un ilgām? un kā var teikt "mana ēnas puse"? vai "ticēt sev"?

vakar pēc peldēšanās āliņģī notika nevis emociju sprādziens kā pagājušoreiz, bet ķermenim iestājās tāds pats šoks kā no slikta seksa un neatgāja līdz naktij, v4 stundas. nevarēju pakustēties un apģērbties, viss krita ārā no rokām, skatījos 1 punktā. nezinu, kāpēc, jo ūdens bija par veselu grādu siltāks kā pagājšreiz (3,6)

bet priecājos, ka gada sākumā izlasīju šo rakstu par polivagālo teoriju, vismaz saprotu, kas notiek
https://www.goodtherapy.org/blog/why-self-regulation-is-most-important-thing-in-world-0807175

pēc 2 gadu pārtraukuma skatījos netflix (homeland) un man galvenais jautājums ir kā viņiem visiem pa rokai allaž tik daudz tukšu zibatmiņu (man nav)

kā redzams es varu pievērsties jebkam, pat veselīgam uzturam, vai modei, bet tas ir random radical zoom in, un rīt viss jau var būt citādi

diemžēl līdzīgi darbojos arī attiecībās, bet ar tiem cilvēkiem, kas kaut kā paliek apkārt ilgāk - tur tā vairs nav manas gribas izvēle vai uzmanības untums, tur viss notiek kaut kur dziļāk, līmenī, kuru mans prāts nespēj ne pārforsēt ne pamest